Kopš seniem laikiem aušana tika praktizēta daudzās mājās. Šī prasme nodevās no paaudzes paaudzē. Tā kā sievietes vienmēr ir bijušas spēcīgāk saistītas ar mājām, aušana bija kļuvusi par daiļā dzimuma prasmi. Ir, protams, vīrieši, kuri prot aust, bet biežāk viņi nāk palīgā, kad salūzt stelles. Laika posmu, kad daudzi prata aust, aizvietoja laiks, kad šis amats kļuva par reti sastopamu. Tas notika vairāku iemeslu dēļ - lētāku produktu pieejamība, kas pārpludināja tirgu, kā arī sieviešu nodarbinātība algotā darbā. Tā rezultātā prasme aust ir kļuvusi ekskluzīva.
Aušanas atsākšana Indrā sākās ar vienu projektu pirms vairāk nekā 15 gadiem. Toreiz tika uzaicināta audēju grupa, lai saglabātu retās aušanas prasmes. Tika izveidota aušanas darbnīca “Indra”. Sākotnēji tā tika ierīkota vienā telpā kultūras namā, bet tad, kad, pateicoties atsaucīgajiem iedzīvotājiem, radās vairāk steļļu un cita aprīkojuma, darbnīca tika pārcelta uz atsevišķu ēku. Tagad šeit pastāvīgi strādā sešas audējas, no kurām viena ir vietējā iedzīvotāja - Regīna Korovacka.
Regīna Korovacka ir ciemata vietējā iedzīvotāja vairākās paaudzēs. Ģimenes ligzda, kurā viņa dzīvoja kopā ar vecākiem, atradās dažus kilometrus no Indras, aiz dzelzceļa netālu no Baltkrievijas robežas. Mājas vairs nav, bet joprojām ir ozols, ko par godu brāļa dzimšanai iestādījis Regīnas tēvs. Viņa atzīst, ka bērnībā kopā ar māsu auda, kad vien mamma atļāva.
[...]
Jeļena AVSJUKEVIČA
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.37
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
