Belgrada, novembris, seminārs

Iekļaujoša izglītība ir iespēja tiem, kam ir īpašas vajadzības vai viņi savā ceļā sastopas ar objektīviem šķēršļiem, kas neļauj justies vienlīdzīgiem starp citiem... Kādi ir tie šķēršļi? Tos iedala trīs grupās: veselības problēmas, nelabvēlīgas sociālās vides ietekme un dzīvesvietas ģeogrāfiskais novietojums (lauku teritorija, attālums no lieliem rūpniecības un kultūras centriem u.c.).

Seminārs bija veltīts veidiem, kā pārvarēt visus šos šķēršļus. Dalībnieki pavadīja divas pilnas darba dienas, meklējot veidus, kā atrisināt neskaitāmas problēmas, ģenerējot idejas, daloties pieredzē un izprotot visus veiksmīgu projektu pieteikumu sagatavošanas noslēpumus, kuriem noteikti jāsaņem finansējums. Pasākuma organizatori - Serbijas un Rumānijas Erasmus+ programmas nacionālās aģentūras - parūpējās, lai darbs būtu intensīvs, auglīgs un noritētu komfortablos apstākļos.

Pirmā semināra diena sākās ar ievadu iekļaujošās izglītības stratēģijās Serbijā un Rumānijā. Serbijas Izglītības ministra, Eiropas sadarbības jomas ekspertu un semināra rīkotājvalstu uzrunas noslēdzās ar daudziem dalībnieku jautājumiem, vienaldzīgo zālē nebija. Ar pārsteigumu vēroju, ka gandrīz visus, neskatoties uz ģeogrāfiskā novietojuma un ekonomiskās situācijas atšķirībām, interesē vienas un tās pašas problēmas. Eiropa saskaras ar masveida migrācijas un bēgļu problēmu, kas, cita starpā, ir likusi aizdomāties par to, kā nodrošināt šo lielo grupu bērniem vienlīdzīgas tiesības uz izglītību un attīstību. Tostarp daudzi ieradās pēc pieredzes izglītības jomā bērniem ar īpašām vajadzībām saistībā ar veselības stāvokli.

Diena turpinājās ar Serbijā un Rumānijā, sadarbībā ar citām valstīm, iekļaujošās izglītības jomā īstenoto veiksmīgo projektu prezentācijām. Mani galvenokārt interesēja tie projekti, kas tika realizēti skolu izglītības jomā. Uz mani personīgi visspēcīgāko iespaidu atstāja projektu prezentācija, kas īstenoti Rumānijā, mazā skolā Halmeu ciematā, kas atrodas divus kilometrus no Ukrainas robežas. Neskatoties uz attālumu no lielajām pilsētām, lidostām un izglītības centriem, ar šīs skolas angļu valodas skolotāja pūlēm, skolēniem ir iespēja ne tikai uzņemt vienaudžus no citām valstīm, bet arī pašiem doties ciemos. Šī pieredze ļoti skaidri parāda Erasmus+ programmas “jaudu” un daudzās iespējas, ko tā sniedz absolūti ikvienam, kurš ir ieinteresēts.  

Pēc sātīgām pusdienām, kuru laikā dalībniekiem bija iespēja tuvāk iepazīt vienam otru, pienāca laiks praktiskajām apmācībām. “Semināristi” tika sadalīti grupās pēc viņu interesēm, un katra grupa veidoja savus īpašos pulciņus no tiem, kuru intereses praktiski sakrita. Praktiskā nodarbība ir projekta priekšlikuma skeleta veidošana iekļaujošās izglītības jomā. Manā “pulciņā” bija kolēģi no Rumānijas, Luksemburgas un Serbijas. Pēc nelielas diskusijas mana ideja par radošu ārpusskolas darbu ar bērniem, kuriem ir veselības problēmas, pārējiem iepatikās, tika pieņemta par pamatu, un mēs to attīstījām. Seminārs notika kompetentu ekspertu vadībā, kuriem ir liela pieredze daudzu projektu izstrādē un īstenošanā. Jebkurā brīdī bija iespēja saņemt precīzu un konkrētu padomu par jebkuru radušos jautājumu.

Darbam atvēlētā pusotra stunda paskrēja acumirklī. Taču rezultātā mūsu “pulciņš” paguva ne tikai formulēt “izglītojošā” projekta mērķi un uzdevumus, bet arī ieskicēt aktivitāšu sarakstu un pamatot savas idejas iespējamību. Darba rezultātu prezentācija mūsu grupā aizņēma ne vairāk kā pusstundu. Ar to noslēdzās pirmā semināra darba diena. Taču saimnieki nesteidzās no mums atvadīties. Mums tika dota stunda laika nelielai atpūtai, un tad pie ieejas viesnīcā mūs gaidīja gids, kurš bija gatavs mums parādīt visu Belgradas vakara skaistumu...

Serbijas galvaspilsēta vakara apgaismojumā radīja divkāršu iespaidu. Vienā pusē jaudīgs cietoksnis, mājīga krastmala, no kuras paveras krāšņs skats uz pilsētas biznesa centru. No otras puses - gandrīz visur ne tie skaistākie grafiti... Bet mums paveicās ar gidu. Stefans jokoja un pārsteidza ar faktiem par Serbijas un tās galvaspilsētas sarežģīto un traģisko vēsturi. Pieminekļi, parki, neskaitāmas grāmatnīcas, ielu muzikanti, vēsturiskas ēkas – divu stundu pastaiga beidzās negaidīti, bet diena noslēdzās ar sātīgām vakariņām restorānā, kurā tika pasniegti tradicionālie serbu virtuves ēdieni.

Semināra otrā diena sākās ar veiksmīgāko projektu prezentāciju, tostarp studentu un skolēnu apmaiņu. Spožas idejas, kurām bija tikpat spoža realizācija, iedvesmoja dalībniekus, tāpēc praktisko darbnīcu otrā daļa pagāja spraigā radošā darbā. Šoreiz eksperti pievērsa uzmanību projektu pieteikumu sagatavošanas smalkumiem un atbildēja uz neskaitāmiem jautājumiem par projektu izskatīšanas kārtību un argumentiem, kas var pārliecināt komisiju, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu.

Tā pagāja radošā darbnīca manā jaunajā grupā, un tajā bija tik daudz noderīgas informācijas, ka tik tikko paspējām to pierakstīt. Rezultātā, neskatoties uz to, ka semināra laiks bija ļoti ierobežots, mums izdevās apbruņoties ar jaunām zināšanām un prasmēm, kā arī atrast domubiedrus no citām pasākumā pārstāvētajām valstīm.

Semināra otrā diena noslēdzās ar rezultātu apspriešanu un neparastu apmācību. Dalībniekiem tika lūgts atsaukt atmiņā kādu stāstu no savas personīgās pieredzes, kad viņi bija skolēni, kad viņi tika “izstumti” no kādas kopīgas darbības, kad viņi tika diskriminēti vai tika liegtas citiem pieejamās iespējas. Pārsteidzoši, ka katram no četrdesmit pieciem semināra dalībniekiem dzīvē bija šāda situācija. Tā mēs katrs dalījāmies savā stāstā par “izstumšanu”...

Seminārs ir pagātnē. Atskaite ir uzrakstīta un nosūtīta Erasmus+ programmas Nacionālajai aģentūrai. Bet patiesībā tas ir tikai sākums. Priekšā ir projekta pieteikuma sagatavošana, konsultācijas ar partneriem no Rumānijas, partneru meklēšana Ungārijā un Serbijā, kurus interesē jauna tēma skolai: Radošais darbs kā instruments iekļaujošai izglītībai bērniem, kuriem ir problēmas ar svešvalodu apguvi. .

Projekta nosaukums jau pastāv - "Teātra mākslas stundas skolā - atslēga uz Eiropas valodu pasauli". Mērķi un uzdevumi ir definēti, atliek vien pārliecināt Erasmus+ programmas darbiniekus, ka projekts būs veiksmīgs un ļaus pietuvoties risinājumam vienai no iekļaujošās izglītības problēmām. Taču mēs ar to tiksim galā, jo esam pārliecināti par šobrīd plānotā projekta nepieciešamību un ieguvumiem.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Autora foto