Krāslavas Poļu skola saņēma finansējumu visam mācību gadam, taču tas neatrisina problēmu pilnībā

Izglītības izmaksas katram skolēnam katrā skolā tiek aprēķinātas ar precizitāti līdz eiro centam. Piemēram, viens skolēns skolā “Varavīksne” pašvaldībai (un galu galā mums visiem) izmaksā 112,79 eiro mēnesī un attiecīgi 1353,51 eiro gadā. Krāslavas ģimnāzijā skolēns izmaksā 71,91 eiro mēnesī, tas ir - 862,91 eiro gadā. Poļu skolā viens skolēns pašvaldībai izmaksā vairākas reizes dārgāk - 249,86 eiro mēnesī, tātad 2998,28 eiro gadā. Un tas nav tāpēc, ka “Varavīksne” vai ģimnāzija kaut ko dara sliktāk - vienkārši tā izdevumu daļa, kas tiek novirzīta vispārējām skolas vajadzībām, tiek sadalīta uz lielāku skolēnu skaitu. Rezultātā izrādās, ka viens un tas pats izglītības un citu tādas pašas kvalitātes pakalpojumu komplekts dažādās skolās maksā tik dažādas summas.

Mazā skolēnu skaita dēļ izglītības izmaksas uz vienu skolēnu ir daudz augstākas ne tikai Poļu skolā. Tā paša iemesla dēļ tiek aktualizēts jautājums par citu skolu slēgšanu, kur vidējais skolēnu skaits klasē ir mazāks par desmit. Piemēram, Robežnieku pamatskolā, kur kopējais skolēnu skaits ir 51 (Poļu skolā uz šo dienu ir 46 skolēni), viens skolēns izmaksā 164,88 eiro mēnesī un 1978,06 eiro gadā.

Pašvaldībai liekas naudas nav. It īpaši, ja ņem vērā, ka novadā tiek izskatīts jautājums par vairāku citu skolu pastāvēšanu, arī tās var tikt slēgtas naudas trūkuma dēļ. Bet Krāslavā, atšķirībā no citām apdzīvotām vietām, ir citas skolas, kur skolēnu uzturēšana nav tik dārga - un audzēkņi no Poļu skolas var pāriet tur. Tas viņiem sagādātu mazāk grūtību, nekā citu pagastu skolu skolēnu situācija, kur citu skolu vienkārši nav. Turklāt, ja mēs runājam par poļu valodas mācīšanu, poļu vēstures un kultūras apguvi, to var organizēt divu citu Krāslavas skolu sienās.

Pati par sevi poļu skolas esamība pilsētā nevienam neizraisa iebildumus - bet, kamēr katrs tās skolēns novadam izmaksās tik dārgi, atsevišķas skolas uzturēšanas nepieciešamība nepilnam pussimtam skolēnu neizbēgami būs aktuāls jautājums.

Šo jautājumu varētu atrisināt, ja izdotos piesaistīt finansējumu no citiem avotiem.

Poļu skolu daļēji sponsorē Polijas Republika – un tas ir dabiski. Izglītības ministrijas amatpersonas, Polijas bērnu ombuds, Polijas vēstnieks Latvijā regulāri apmeklē skolu un ir informēti par aktuālo finansējuma problēmu.

Vairākus gadus skolu finansiāli atbalstīja Polija – ap 30 000 eiro gadā. Bet skola pašvaldībai izmaksā 150-170 000 eiro gadā. Un poļu nauda neatrisināja iepriekš ieskicēto problēmu - katrs poļu skolas skolēns turpina izmaksāt pašvaldībai ļoti, ļoti dārgi, daudz dārgāk nekā citu skolu skolēni. Un pēdējos divus gadus pašvaldība no Polijas nav saņēmusi pat iepriekš minēto naudu.

Pārrunājot šo jautājumu, Polijas puse atsaucas uz 2005. gadā noslēgto līgumu starp Krāslavas pašvaldību un biedrības “Wspolnata Polska” pārstāvēto Polijas pusi - saskaņā ar šo līgumu Krāslavas puse uzņēmās poļu skolas uzturēšanu. Bet šis līgums tika noslēgts pavisam citā demogrāfiskā situācijā Krāslavas novadā - kad skolu apmeklēja daudz lielāks skolēnu skaits, un izglītības izmaksas katram no viņiem nepārsniedza izglītības izmaksas citās novada skolās. Šodien situācija ir mainījusies. Mainījusies arī Latvijas likumdošana - tajā parādījušies punkti, kuru dēļ neiespējama kļūst arī 2005. gada līguma izpilde.

Ir svarīgi saprast, ka skola ir iestāde, kurai vienkārši ir pienākums nodrošināt noteiktu iespēju kopumu neatkarīgi no audzēkņu skaita. Piemēram, skolā nevar nebūt medmāsas. Bet medmāsai nevar nebūt kabinets. Un viņas kabinetā nevar nebūt noteikts medicīnisko piederumu un līdzekļu komplekts. Bez tā skola vienkārši nedrīkst būt skola, uzņemties atbildību par bērnu klātbūtni tajā. Vai, teiksim, tāda prozaiska lieta kā ēdnīca - tā arī maksā ievērojamu summu, pat ja paēdina ļoti mazu cilvēku skaitu.

Tāpat par skolu nevar saukt skolu, ja tā nenodrošina visu programmā paredzēto mācību priekšmetu apmācību. Un katram priekšmetam tiek paredzēts noteikts stundu skaits, un šim nolūkam skolā ir jābūt noteiktam skolotāju skaitam - un šis skaits vienkārši nevar būt mazāks, pat ja katrā klasē ir ļoti maz skolēnu.          

Katrs skolotājs, katrs darbinieks ir arī alga, un tā arī nevar būt mazāka par noteikto. Plus vēl nepieciešamās, daudzveidīgās un ļoti ievērojamās izmaksas par telpu uzturēšanu, uzkopšanu un vēl virkne citu lietu. Tāpēc nevar vienkārši samazināt skolas budžetu proporcionāli skolēnu skaita samazinājumam.

Ne tikai nauda

Nevajag domāt, ka, apspriežot poļu skolas likteni, pašvaldība skatās tikai uz izdevumu cipariem. Ikviens saprot, ka ir lietas, par kurām varētu maksāt vairāk, ir iespējas, kuras mēs gribētu novadā, un par šīm papildu iespējām varētu piemaksāt.

Piemēram, neviens neapstrīd, ka poļu valodas apguve ir īpaši svarīga mūsu novadam, ka poļu valoda un Polijas kultūra ir svarīga gan tiem novada iedzīvotājiem, kuri pēc tautības ir poļi, gan arī, lai uzturētu saites ar Poliju kā mūsu valstij svarīgu un draudzīgu kaimiņu.

Neviens neapstrīd arī to, ka salīdzinoši neliels skolēnu skaits katrā klasē var izraisīt mācību un disciplīnas kvalitātes paaugstināšanos. Latvijā skolai ir daudz iespēju šajā ziņā sevi pierādīt, skolēniem ir olimpiādes, konkursi, un galu galā ir visparastākā sekmju statistika. Šķiet, ja šādos rādītājos skaidri parādītos mazas skolas priekšrocības, apspriest finanses būtu vieglāk katrai pusei un visos līmeņos. Tomēr Krāslavas Poļu skolas potenciāls pagaidām nav guvis pārliecinošu atspoguļojumu objektīvos sekmju rādītājos.

Kamēr no skolas gaida rezultātus virs vidējā līmeņa, finanšu problēmas risinājumu izdodas rast tieši tajās valsts līmeņa rezervēs, kas tika veidotas, lai atbalstītu augstus sasniegumus tādās jomās kā kultūra un sports.

Tekošā mācību gada noslēgumam nepieciešamie līdzekļi skolai atrasti Ministru kabineta rezervēs. Valdība Krāslavas novada pašvaldībai piešķīrusi 140 000 eiro. Tas atspoguļots 12. decembrī valdībā apstiprinātajā lēmumā “Par apropriācijas pārdali starp Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammām”.

Nevar nepieminēt, ka šie līdzekļi tika piešķirti pēc Krāslavas novada pašvaldības vēršanās pie valdības. Pašvaldība nevēlas skolu slēgt, pašvaldība cenšas rast iespēju turpināt Poļu skolas darbu.

Pēdējais vārds jāsaka skolai

Noteikti ir izeja no visām šīm grūtībām. Taču nevajag domāt, ka jautājuma atrisināšana atkarīga tikai no novada pašvaldības, Polijas puses un Latvijas valdības spēku apvienošanas.

Pirmkārt, pati skola var sniegt absolūti pārliecinošus argumentus par labu skolas saglabāšanai. Tieši skola var novest pie veiksmīga finansējuma problēmu risinājuma, ja tā uzskatāmi demonstrē savas priekšrocības, augstus mācību sasniegumus un citus skolas darba un skolas dzīves kvalitātes rādītājus. Uzmanību tam nekavējoties pievērsīs ne tikai amatpersonas, bet arī vecāki, kuriem nav vienaldzīga savu bērnu tagadne un nākotne. Galu galā skolēnu pieplūdums skolā ir atkarīgs no skolas pieaugošās pievilcības vecāku acīs. Objektīvie skolas darba kvalitātes rādītāji un līdz ar to arī jaunu skolēnu ienākšana skolā ir labākie argumenti skolas pastāvēšanai.

Sagatavoja Gļebs BEĻAJEVS

Pateicos Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītājai Lidijai Miglānei un pašvaldības priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam par sniegto informāciju un situācijas skaidrojumu.