Direktore bērnības skolā

Mācību iestāde, kuras vadīšanu uzņēmās Ināra, nav liela uz 1. janvāri 1.-9. klasē bija 53 bērni. Bērnudārzu, kas ir atsevišķā ēkā, apmeklē 16 bērni no 3 līdz 6 gadu vecumam. Pie tik neliela bērnu skaita neiespējami neveidot apvienotas klases, līdz ar to 1. klases bērni mācās kopā ar 4. klases bērniem un 2. klases skolēniem stundas ir kopā ar 3. klases skolēniem. Stundas kopā notiek arī piektajai un sestajai klasei, kā arī septītajai un astotajai klasei, taču ne visas, tikai dažas. Ināra saprot, ka tuvākā nākotne nav rožaina — jaunajā mācību gadā 1. klasē varētu būt vien divi vai trīs bērni. Īstenībā arī šis mācību gads ir nesis maz prieka — 1. klasē tikai 2 bērni. Cerīgāks šķiet aiznākamais gads, kad, kā liecina dzimstības dati, bērnu atkal būs vairāk. Ar kadriem un mācību grāmatām skolā gan viss ir kārtībā: ieskaitot pirmsskolu, šodien skolā strādā 13 skolotāji, no tiem trīs amatu savienotāji.

Pati Ināra ir no Andzeļu pagasta. Mācījusies Andzeļu pamatskolā, pēc tam Dagdas vidusskolā un tad iestājās Daugavpils Universitātē. Apguva studiju programmu latviešu valodas skolotāja krievu klasēs, pēc tam studēja vēlreiz un ieguva latviešu valodas un literatūras skolotājas kvalifikāciju. Darba gaitas sāka Andzeļu pamatskolā kā latviešu valodas un literatūras skolotāja un turpināja līdz brīdim, kad 2012. gada 1. septembrī kļuva direktore. Ināra ne mirkli nenožēlo profesijas izvēli, jo uz skolotājas amatu gāja apzināti un savā skolā jau nostrādāti pilni 15 gadi.

Viņa nepieņēma piedāvājumu kļūt par direktori tai pašā dienā, kad tas tika izteikts. Pārliecināšanas process bija ilgs, notika dažādas sarunas, tostarp arī ar Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāju Mariju Mickeviču. Ināra šaubījās līdz pēdējam, bet kādam bija jāuzņemas atbildība par skolu, bērniem, kolektīvu. Tieši 2012. gada rudenī skolai bija jāiziet kārtējā akreditācija, kas ir reizi sešos gados. Pirmās lielās ugunskristības Ināra godam izturēja. Viņa pati sameklēja arī kursus, kas nepieciešami direktores darba iemaņu apgūšanai.

”Dažreiz gadās grūti risināmas problēmas, ar kādām saskāros tieši šajā amatā,” stāsta Ināra. “Par skolotāju strādājot ir savādāk. Man visus gadus bija audzināmā klase, atbildība liela, bet ne tik liela, kāda tagad. Bijuši dažādi brīži. Es nezinu, ko teikšu maijā, tomēr šodien esmu noskaņota turpināt strādāt šajā amatā. Lielu atbalstu saņemu no Dagdas novada IKSN vadītājas M. Mickevičas. Palīdzību neatsaka arī citi novada skolu direktori. Jebkurā brīdī varu piezvanīt arī bijušajai skolas direktorei A. Vasiļevskai. Mums skolā nav saimniecības daļas vadītāja, un man jāpārzina viss. Arī feldšeres vai medmāsas nav uz vietas, ja, nedod Dievs, kaut kas notiek skolēnam, atliek paļauties, ka ātrā palīdzība ieradīsies laikā. Skolas teritoriju kopjam paši. Nāks pavasaris, būs kopā jāizdomā, ko sēsim. Sēklas meklēsim paši, ekonomēsim budžeta naudu.”

— Kādi jauninājumi tika ieviesti skolā ar jūsu stāšanos direktores amatā?

— Es centos saglabāt bijušās tradīcijas, bet šis tas jauns tika ieviests. Šogad pēc ilgiem gadiem septembrī rīkojām rudens pārgājienu visai skolai. Bērniem notika ekskursija uz Daugavpils teātri, apmeklējām arī zoodārzu un Daugavpils Ledus halli. Novembrī par godu Lāčplēša dienai tikāmies ar Šķaunes robežapsardzības nodaļas pārstāvjiem — viņi viesojās pie mums skolā un rādīja kinologa darbu ar suņiem. Tas bija pavisam jauns pasākums. Nemainīgi palikuši Latvijas Republikas proklamēšanas dienai — 18. novembrim veltītās svinības, Ziemassvētku pasākumi. Sākumskolas klasītēs paši organizēja erudītu konkursu “Gudrinieki un gudrinieces”. Mums izveidojusies sadarbība ar Rāznas nacionālā parka pārstāvjiem — ik gadu notiek nodarbības par dažādām tēmām. Viņi šogad februārī jau bija atbraukuši un stāstīja skolēniem par mitrājiem, bija arī praktiskā nodarbība. Aktīvi piedalāmies Dagdas novada un pagasta pārvaldes rīkotajos pasākumos, braucam uz konkursiem un novada olimpiādēm, kur mūsējie skolēni gūst arī godalgotas vietas. Vizuālās mākslas olimpiādē 1. vietu izcīnīja 8. klases skolniece Marina Cvetkova un 3. vietu — Sabīne Čumika. Krievu valodas olimpiādē 3. vieta ir Larisai Filatovai. Matemātikas olimpiādē 3. vieta ir Sabīnei Čumikai. Mūsu skolēni startēja arī bioloģijas, latviešu valodas un literatūras olimpiādē, bet palika bez godal- gotām vietām.
Skolas aktu zāle apvienota ar sporta zāli, kas rada dažādas problēmas, bet bērniem sports patīk un nesenā pagātnē Andzeļu pamatskola izcīnīja titulu “Dagdas novada sportiskākā skola 2010./2011. mācību gadā”. Šogad skolas gaitenī novietojām tenisa galdu, lai bērniem ir iespēja trenēties jau no mazajām klasītēm.

— Iespējams, nākotnē jums būs daudz spēcīgu tenisistu, šī sporta veida tradīcijas Andzeļos ir ar dziļām saknēm. Interesanti, kāda esat kā direktore. Padomju gados direktors bija bubulis nepaklausīgiem bērniem...

— Es neesmu tāda, cenšos audzināt ar labu. Manuprāt, labā pieeja sevi attaisno, vismaz ilgtermiņā noteikti. Pie tāda principa arī turpmāk pieturēšos.

— Pastāstiet nedaudz par savu ģimeni.

— Man ir vīrs Leonards un divi bērni — Jana un Ainārs, šīs skolas attiecīgi 6. un 4. klases skolēni. Abi muzikāli, mācās Dagdas mūzikas skolā. Vīrs — SIA “Valmeks” mehāniķis. Dzīvojam Andzeļos, pat turam savu saimniecību. Apvienot abus darbus ir grūti, bet izdodas. Nezinu, vai tas būtu iespējams, ja nebūtu vīramātes, kura ļoti daudz izlīdz saimniecībā, kad man jāpilda direktores pienākumi, kuru ir diezgan daudz. Skolotājs pēc stundām var doties mājup, bet man ir jāpaliek skolā līdz pēdējam. Diez vai es varētu turēt saimniecību, ja nebūtu palīga. Hobiju man nav daudz — grāmatu lasīšana un rokdarbi, konkrēti tā ir adīšana.

— Interesanti, kā mammai ir vadīt skolu, kurā mācās pašas bērni? Tas rada problēmas?

— Es jau no pirmās klases bērniem sacīju, ka mamma ir mājās, bet skolā ir skolotāja. Vai izdodas? Izdodas, jo viņi mani nekad lieki “nerausta” un ir pieraduši pie šādas situācijas. Skola ir skola un skolā mammas nav.

Juris ROGA