Uz jautājumiem atbild Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks

— Lielie ielu remonti Krāslavā tuvojas nobeigumam, bet vairāki šoferi sūdzējās par to, ka ceļa zīmes, kuras norādīja remontdarbu vietas apbraukšanas virzienu, tika izvietotas nepārdomāti un dažreiz tās veda nekurienē, vai arī liedza braukt tur, kur patiesībā kustība bija atļauta. Arī šodien ir atstātas dažas ceļa zīmes, lai gan nepieciešamības pēc tām vairs nav. Kāpēc tā notika un kurš atbild novadā par šo jautājumu?

— Mums ir ceļu speciālists Vladimirs Bluss, viņa tālrunis 29163799. Visi jautājumi par ceļa zīmju izvietojumu, stāvokli, redzamību, ielu un ceļu klātnes bojājumiem, aku vākiem, vispār ceļu kvalitāti un tamlīdzīgi jāadresē viņam. Arī novada lauku teritoriju iedzīvotājiem par ceļa zīmju un ceļu jautājumiem jāgriežas pie šī speciālista. Tās ceļa zīmes, kas pilsētā vairs nav nepieciešamas tiks novāktas jau šonedēļ (intervija sniegta 16. oktobrī, -aut.).

— Savulaik tika solīts, ka jau šogad pilnībā izbūvēs trotuāru, kas savienos Aronsona ielu ar Miesnieku ielu pa Siena ielu. Tomēr posmā no iedzīvotāju iecienītās ūdens ņemšanas vietas Siena ielā līdz bijušajam meliorācijas kantorim darbi tā arī netika veikti...

— Atstājām uz nākamo gadu, jo mums bija jārealizē projekts par Lāčplēša ielas apgaismojumu, kas parādījās negaidīti. Līdz ar to mums bija nepieciešami papildus līdzekļi, lai pēc projekta darbu veikšanas sakārtotu trotuārus, jo nevarējām atstāt visu tā, kā ir. Lāčplēša ielas trotuāri gājējiem ir ļoti nepieciešami un sen bija nepieciešamība tos sakārtot. Trotuāra izbūve Siena ielā tiks pabeigta nākamgad.

— Tieši nepabeigtais posms ir ļoti nelīdzens un tāpēc visbīstamākais, sevišķi ziemā, slidenā laikā. Tas arī nav drošs bērniem, kuri šo ceļu izmanto, lai nokļūtu uz skolu vai dotos mājup, jo laiku pa laikam uzrodas kāds autovadītājs, kurš ignorē ceļa zīmes un brauc pa šo ceļa posmu.

— Situāciju es labi pārzinu, jo savulaik pats gāju pa šo ielu uz darbu. Pabeigsim trotuāra ierīkošanu un noslēgsim caurbraukšanas iespēju.

— Krāslavas Varavīksnes vidusskolas teritorijā tika manīta domes darba grupa, kura, kā runā, lēma par sporta nama celtniecības vietu. Tajā bijāt arī jūs un ko izlēmāt?

— Tā nebija domes darba grupa, vienkārši, lai domē varētu nākt klajā ar kādu priekšlikumu, ir jābūt sagatavotam konkrētam piedāvājumam. Es ar dažiem kolēģiem iepazinos ar situāciju. Uzsveru, par sporta nama pārvietošanu nekas nav izlemts, tas, ko es pastāstīšu, ir tikai viens no variantiem, kuru šobrīd analizējam. Pie Varavīksnes skolas ir gara sporta zāles siena un ir doma par skrejceļa izbūvi, tāllēkšanas un augstlēkšanas sektoriem. Nevis uz stadiona pusi, bet uz otru. Nepieciešamība pēc šāda skrejceļa ir un šis varētu būt ekonomisks risinājums. Pārrunājām iespēju izmitināt sporta namu Varavīksnes sākumskolas ēkā. Diemžēl bērnu skaits sākumskolā samazinās un ir skaidrs, ka pēc vairākiem gadiem sākumskolā audzēkņu skaits saruks līdz robežai, kad ekonomiski izdevīgi būs pārcelties uz lielo skolu. Šodien to skatām kā variantu, ka mazās skolas ēku varam atbrīvot ātrāk un tajā izmitināt sporta namu.

— Bet sākumskolas ēka tehniski nav piemērota sporta nama vajadzībām...

— Jautājums, ko mums sporta namā īsti vajag un kam mēs to darām? Ja iedzīvotājiem vakarā vajag tur uzspēlēt novusu, šahu, tenisu un tamlīdzīgi, tad tas tur ir iespējams. Sporta nams kalpotu jauniešiem vakarā, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar ģimenēm, lai viņi varētu sportot. Mums ir nopietna doma par cīkstoņu sporta attīstību, kam arī tur vietas gana. Esam runājuši ar savas būvvaldes speciālistiem, kuri saka, ka tur var izbūvēt 12x12 metrus plašu zāli. Atbrauks projektētāji, būs konkrētāka informācija, bet pagaidām izskatās, ka to varēs. Ģērbtuves un dušas tur arī ir. Vispār ir daudz variantu, kā visu izvietot. Šodien pat esam piebremzējuši jebkādu remontu sākumskolas telpās, jo jāpataupa nauda pārcelšanās gadījumam, ja tāds būs. Nevajag jau visu skolu atbrīvot uzreiz, to var darīt pakāpeniski. Bet tas šobrīd ir tikai variants. Vietas izvietojums ir ļoti labs. Jautājums jāvirza uz priekšu, jo, būsim godīgi, šodien jau ir psiholoģiski grūti ienākt sporta namā, jo paši redzat, kāds tur ir kopskats. Varavīksnes Skolas stadions arī jāsakārto un jābūt apgaismojumam. Diezgan nopietni jādomā par skolas teritorijas iežogošanu, kas daudziem varbūt nepatiks, bet nekur citur nav tā, ka skolas teritorijā var naktīs brīvi staigāt.

— Citus sporta nama izmitināšanas variantus neizskatāt?

— Šis ir visreālākais. Vēl jārisina jautājums par ģimenes atpūtas centru, kas sasaucas ar Krāslavas Valsts ģimnāzijas ēkas piepildījumu. Pagaidām analizējam iespēju šo centru izvietot tieši ģimnāzijas ēkā, taču neizliekot skolu no savām telpām, bet optimāli koncentrējot klases. Tur ir pietiekoši vietas, lai izmitinātu mākslas skolu, turp no kultūras nama varētu pārvietot arī bērnu un jauniešu interešu centru. Mākslas skolas pašreizējās telpas varētu pārveidot par nelieliem dzīvokļiem, kas mums ir nepieciešami. Protams, pastāv arī cits ģimnāzijas brīvo telpu izmantošanas variants, varbūt pat izdevīgāks, bet tā realizācijai ir daži nopietni zemūdens akmeņi un lai tas paliek noslēpumā.

— Kas notiks ar veco sporta namu, ja plāni tiks realizēti tā, kā šobrīd iecerēts?

— Ēka tiks nojaukta un vietā būtu jāierīko stāvlaukums autotransportam, lai pilsētas centrā būtu viena laba un plaša autostāvvieta, kas ir ļoti nepieciešama un mašīnas nebūtu jānovieto ceļa malā.

— Projektā “BELLA CUISINE” ir uzsākta Krāslavas pils pārvaldnieka ēkas Pils ielā 2 rekonstrukcija, lai jau nākošgad tajā izveidotu starptautisko kulinārā mantojuma centru. Protams, ir prieks par katru sakārtotu ēku, tomēr kremt, ka kārtējais pils kompleksa teritorijā realizējamais projekts atkal nav domāts pils restaurācijai un attiecas uz palīgēkām.

— Pils jautājumā ir divas lielas problēmas. Kā parasti Latvijā ir daudz cilvēku, kas māk kaut ko darīt, bet, kad vajag — nav nekā. Tālab nesen tikos ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas valsts inspektori Dzintru Bukeviču, kura apsolīja palīdzēt sameklēt pieredzējušu celtnieku-arhitektu, ar kuru varēsim noslēgt darba līgumu. Sarežģīts jautājums ir pilī izbūvētās kāpnes un dzelzs-betona pārsegumi. Atbrauc poļu arhitekti un apgalvo, ka tādu smagumu ir jānoņem nost. Mūsējie, kuri kādreiz to projektēja, saka — viss normāli. Es pat agronoms būdams redzu, ka normāli tas nav. Var būt situācija, ka mums būs jānoņem jumts, lai noņemtu paneļus. Katrā ziņā par pili neesam aizmirsuši, bet neizdodas ar to startēt kādā projektā.
Pils stāvoklis nav spīdošs, to apstiprina arī tas, speciālistu viedokļi atšķiras. Pamest pili novārtā nevaram, projektēsim par sa- vu naudu, bet projekta realizācijai līdzekļi būs jāmeklē, jo mūsu budžetā to nepietiks.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA