Aizvien gaida analīzes par benzopirēna apjomu gaļā

Tomēr, lai to izdarītu, vajadzīgas gan analīzes, gan izvērtējums. Pagaidām viss vēl top. Piemēram, Zemgales mājražotāji, kas apvienojušies organizācijā “Pārtikas amatnieki”, šobrīd apkopo analīžu rezultātus, lai redzētu, kādi ir vidējie rādītāji un spriestu, ko iesākt. “Tehnoloģiju izmainot, var panākt mazāku daudzumu, bet ne divus mikrogramus, varbūt 5-6. Tas būs ar mākslīgiem dūmiem apstrādāts produkts, tā vairs nebūs Latvijas žāvētā gaļa,” saka biedrības ”Pārtikas amatnieki” vadītājs Jānis Dāvids.
Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vajadzētu tiem noteikt īpaša produkta statusu, uzskata gan ražotāji, gan zemkopības ministrijas amatpersonas. Ministrijā šobrīd iesniegti tikai 30 analīžu rezultāti. Tas ir maz. “Mums datus vajadzētu dabūt aprīļa pirmajā nedēļā — gan datus, gan labas ražošanas prakses izvērtējumu — kādi uzlabojumi ražošanā ir veikti, un vai vispār tādi ir iespējami,” norāda Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže.
Iespējams, ka mājražotājus čaklāk griezties pēc analīzēm BIOR laboratorijā attur dārdzība – par vienu pārbaudi jāmaksā 90 eiro. Ministrijas atbalsts tam nav paredzēts, jo pagaidām neesot lūgts.

P.S. Šā gada 1. septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko EK noteica 2011. gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.