Zināšanas un tikai zināšanas!

Karina gan vienai, gan otrai olimpiādei gatavojās ļoti nopietni, atkārtojot zināšanas par krievu rakstniekiem, komponistiem, māksliniekiem. Krāslavas un Dagdas starpnovadu olimpiāde meitenei vispār šķita viegla, bija interesanti atbildēt uz jautājumiem.

Karina: “Sagatavoties olimpiādēm man palīdzēja krievu valodas skolotāja Valentīna Gešmane. Starp abām olimpiādēm bija aptuveni pusgads: starpnovadu notika 14. novembrī, valsts — 1. martā. Bija sacīts, ka valsts olimpiādē būs tēma par krievu rakstniekiem, kuriem šogad aprit jubileja, bet faktiski izrādījās pavisam kas cits. Bija divi uzdevumi — diskusija par noteiktu tematu un domraksts. Visi dalībnieki tika sadalīti divās grupās: tie, kuri mājās runā latviešu valodā (A grupa) un tie, kuri mājās runā krieviski (B grupa). Viss bija jādara krievu valodā, bet grupās sadalīja, lai objektīvāk novērtētu. Manā, B grupā, bija 43 dalībnieki no visas Latvijas, konkurence gana liela. Tika piešķirtas vairākas pirmās, otrās un trešās vietas, kā arī pasniegtas vairākas Atzinības, bet ne jau visiem dalībniekiem. Olimpiādes rezultātus katrs var apskatīties internetā. Manuprāt, es varēju izcīnīt trešo pakāpi, līdz tai pietrūka burtiski viena punkta un es zinu, kur varēju to nopelnīt.”

Diskusijas tēma bija par bērnu un jauniešu vidū neticami populāro interneta portālu ask.fm, kurā var anonīmi uzdot dažādus jautājumus citiem. Karinas viedoklis par šo portālu ir negatīvs, jo, viņasprāt, anonimitātes dēļ jautājumi dažreiz ir nekorekti un pat aizvainojoši. Otrā daļā bija jāraksta domraksts par saziņu internetā, par tādas komunicēšanas plusiem un mīnusiem. Karina rakstīja par to, ka cilvēki arvien vairāk un vairāk laika pavada virtuālajā vidē, nevis reālajā un cēlonis tam pirmām kārtām ir vientulība. Viņasprāt, cilvēki arvien mazāk kontaktējas klātienē viens ar otru.

“To vienu punktu varēju nopelnīt diskusijā, atbildot uz jautājumiem,” turpina meitene. “Šoreiz neizdevās. Tā tomēr ir tikai pirmā valsts olimpiāde manā mūžā. Savulaik gan aicināja piedalīties latviešu valodas valsts olimpiādē, bet es toreiz pati atteicos. Kāds ir ieguvums? Kļuvu drošāka, man ir vieglāk uzstāties klases priekšā. Patiesībā es ļoti baidījos no diskusijas, bet man tajā viss izdevās labāk, nekā domāju un esmu par to ļoti priecīga.”

Karina dzīvo Kastuļinas pagasta Ratniekos. Viņai ir brālis Oskars, kurš mācās Dagdas vidusskolas 10. klasē. Neskatoties uz to, ģimenē vecāki runā krieviski un tālab nevar neko daudz palīdzēt bērniem mācībās, meitene ir teicamniece - mācas uz 8, 9 un 10 ballēm. Pēc Karinas vārdiem, liela nozīme ir tam, ka viņai ir brālis, kurš mācās vienā skolā ar viņu un divatā, viens otram palīdzot, abi tiek galā ar sarežģīto mācību vielu. Bet dzīvē par visu jāmaksā un tā sanācis, ka Karina zināšanu vārdā upurējusi sabiedriskās aktivitātes. Viņa nedzied, nedejo, vārdu sakot, nav pašdarbniece. Varbūt kādam tas arī šķiet nepieņemami, bet demokrātijas apstākļos katram būs sava taisnība.

Starp citu, meiteni neinteresē arī politika. Nē, nav tā, ka nebūtu dzirdējusi par notikumiem Ukrainā vai Latvijas aktualitātēm, bet viņa tajās neiedziļinās. Viņa vairāk interesējas par mūziku, savulaik pabeigusi Dagdas mūzikas skolas akordeona klasi. Dzīvē pagaidām tas nav noderējis, bet ko var zināt par nākotni? Vēl jauniete aizraujas ar grāmatu lasīšanu, sevišķi viņai patīk piedzīvojumu tematika, ko uzskata par aizraujošāko literatūru.

Viens no viņas nedaudzajiem hobijiem ir makšķerēšana. Uz ezeru iet divatā ar brāli, gan ziemā, gan vasarā. Labāk gan veicas brālim, bet meitene par to daudz nepārdzīvo, jo viņas galvenais mērķis ir patīkami pavadīt laiku dabā. Internetu viņa lieto maz, pamatā mācībām. Sociālie tīkli viņu īpaši neaizrauj, un tas laikam šoreiz olimpiādē nospēlēja pret viņu, jo diskusijā bija jāpaļaujas un draugu lokā dzirdēto informāciju nevis uz savu pieredzi. Karina nav reģistrējusies arī interneta portālā ask.fm. Meitene nav ceļotāja, viņa nav bijusi ārzemēs (ne Rietumos, ne Austrumos).

Domājams, ka teicamās sekmes viņai pavērs vaļā visu pasauli. Pati gan vēl nav izdomājusi, ko īsti gribētu darīt pēc vidusskolas pabeigšanas. Varbūt iet vecāku pēdās?

Karina: “Tētis savulaik bija šoferis, tagad bezdarbnieks un rosās savā saimniecībā. Mums ir zirgs Strelka lauku darbiem. Mamma ir mājsaimniece, bet pēc profesijas — zootehniķe, taču arī šī specialitāte vairs nav pieprasīta. Es vēl neesmu izdomājusi, par ko gribu kļūt, jo nevaru saprast, kāda profesija būs perspektīvāka. Šodien es vienkārši cenšos precīzi izpildīt skolā uzdoto un iespējami labāk apgūt mācību vielu. Man nepatīk pašdarbība, es vairāk pievēršos tam, kas šķiet man noderīgāks dzīvē no mana skatupunkta.”

Juris ROGA