Izraidīšana par naida kurināšanu

Kā zināms, Zadornovs ir dzimis Jūrmalā. Viņa tēvs, rakstnieks Nikolajs Zadornovs, bija cienījams PSR Latvijas kultūras darbinieks. Jau kopš tiem laikiem Zadornovs pastāvīgi apciemo Latviju. Jūrmalā viņam pieder nekustamais īpašums. 2009. gada decembrī Zadornovs Rīgā atklāja biblio-tēku, nosauktu sava tēva vārdā, kas, starp citu, ir pieejama visiem, turklāt, bezmaksas.

Šķiet, Zadornova “nesodītajiem” braucieniem uz dzimto Jūrmalu ir pienācis gals. Trešdien parlamenta komisija apsprieda iespējamo “melnā saraksta” paplašināšanu, kurā līdz ar provokatoriem un teroristiem vienā sarakstā riskē iekļūt slavenais krievu komiķis. Deputāti ir izskatījuši kāda Latvijas iedzīvotāja iesniegumu, kurā minēta “naida kurināšana” Zadornova rakstā par notikumiem Ukrainā. Vairākums komisijas locekļu piekrita, ka tekstā ir “tendenciozi paziņojumi” un “faktu sagrozījumi”. Sakarā ar to bija noformētas prasības Iekšlietu mi- nistrijai un Drošības policijai, kas atbild par “persona non grata” saraksta sastādīšanu.

Par iemeslu vētrai ūdens glāzē kļuva ieraksts Zadornova blogā: “Mana dāvana krimiešiem.” Tur viņš raksta: “Es vēl joprojām esmu Latvijā. Ir interesanti vērot, kā Eiropas masu mediji skalo eirovēlētāju smadzenes. Krievija uzbruka Ukrainai un jau atkaroja tai Krimu. Drīz uzbruks arī Baltijas valstīm! Savukārt, kad par piemēru sniedz veiktā referenduma skaitļus — sak, skatieties, Krimas iedzīvotāji gandrīz vienbalsīgi ir nobalsojuši par pievienošanos Krievijai — atbild, ka balsotājiem tika piedraudēts ar Krievijas armijas automātu.” Un turpina: “Lūk, tāda liekulība! Krimas iedzīvotāju labo gribu — neatzīt, bet pasisto SS un bendes demonstrāciju — atļaut. Pa Rīgas ielām atkal soļo tie, kuri sodīja ar nāvi krievu karavīrus un, pēc fašistu pavēles, iznīcināja apmēram 200 tūkstošus ebreju Latvijā. Tajos rajonos, kur kara laikā dzīvoja ebreji, viņu gandrīz vairs nav palicis. Izglābās tikai laicīgi izbraukušie no Latvijas.”

Pēc Zadornova teiktā, amerikāņi neatzīst referendumu Krimā, taču “neaizrāda Latvijai par fašistu un bendes gājienu.” “Saprotu, daži īpaši dedzīgi demokrāti taisnojas — sak, pie mums ir demokrātija. Katram ir tiesības izteikt savu viedokli. Bet bijušie fašisti — tā nav politika! Bendēm nevar būt nekādas saistības ar demokrātiju. Viņi ir noziedznieki! Es uzskatu, ka viņiem ir jāpiešķir mūža ieslodzījums cietumā,” apgalvo autors. Viss pārējais, kas ir minēts rakstā, nav saistīts ar Latviju, tur Zadornovs izsaka savu viedokli par starptautiskiem politiskiem procesiem.

Ja atmest emocijas, tad apvainojums par “nacisma atdzimšanu” ir pārspīlēts. Situā- cija ar latviešu leģionāriem nav skaidra, kaut gan daļa no tiem neapšaubāmi bija saistīta ar ebreju iznīcināšanu un citiem noziegumiem. Taču šajā gadījumā runa nav par to. Lieta ir tajā, ka cilvēkam, kurš 16. mar- ta gājiena dalībniekus nosauc par “bendēm”, tiek liegts atrasties valsts teritorijā. Es personīgi neesmu Zadornova atbalstītājs, taču man šķiet, ka tas jau ir par daudz.

Leģionāru statuss ir “strīdus ābols” vēsturniekiem un politiķiem. Spriežot pēc socioloģiskām aptaujām, Latvijas iedzīvotāju trešdaļa arī neatbalsta leģionāru slavināšanu. Tad varbūt arī viņiem jāatņem pilsonība? Un kā tad ar Satversmes 100. pantu, kas garantē visiem un katram vārda brīvību? Taisnība Zadornovam vai nē, dotajā gadījumā tas nav svarīgi. Viņam ir tiesības izteikt savu viedokli. Ja cilvēkam cenšas aizspiest muti, aizliedzot viņam iespēju atrasties savā dzimtenē, tad tas jau ir visīstākais totalitārisms.

Vēl komiskāks šķiet apvainojums par “tendenciozitāti” un “faktu sagrozīšanu”. Ja Latvijas deputātus sauktu pie atbildības par analogiem pārkāpumiem, gandrīz visi būtu nosūtīti uz ne tik attālām vietām. Taču pret sevi politiķi izturas saudzējošāk. Zadornovs — cita runa. Tik tiešām — drauds nacionālajai drošībai. Gribētos uzzināt, kāpēc sankcijas ir paredzētas vienīgi viņam. Latvijas speciā- lajiem dienestiem ir steidzīgi jāizveido darba grupa, lai novērtētu Jevģēnija Petrosjana, Jeļenas Vorobjovas un Jurija Gaļceva darbību. Varbūt arī viņu dalība festivālā “Jurmaļina” draud mūsu valstiskuma pamatiem?
Starp citu, pats satīriķis uz iestāžu darbību noreaģēja ar viņam piemītošo mierīgumu. “Godīgi cilvēki sāks mani vien vairāk cienīt,” viņš uzskata. “Jūs tikai aizdomājieties — cilvēkiem, kuri piedalījās Latvijas masu slepkavībās, paredzēti apbalvojumi, bet man, kurš organizēja Jūrmalā festivālu, atklāja bibliotēku, ziedo naudu operācijām latviešu un krievu bērniem, palīdz bērnu namiem un pansionātiem, ir paredzēts “melnais saraksts”, salīdzināšana ar teroristiem. Tāds lēmums liek tikai pasmaidīt,” teica Zadornovs. Un vēl viņš pateicās Latvijai par bezmaksas reklāmu.

Viktors ŪDRIŠS