Ir iemesls! Vēsturē ir ļoti maz liecību par valdniekiem un politiķiem, kurus mēs varētu vismaz nosacīti uzskatīt par saviem novadniekiem. Tajos tālajos laikos, kad mūsu novads ietilpa Polockas kņazistes teritorijā, ko iekaroja un pakļāva kņazs Vladimirs, kņaziene Rogneda, par kuras likteni droši vien zina ikviens krāslavietis, dzemdēja savam nemīlētajam vīram dēlu Jaroslavu, ko vēlāk nosauca par Gudro...
Vēsturnieki līdz šim laikam nav vienisprāti par Jaroslava Gudrā dzimšanas datumu. Runa nav par konkrētu dienu, nav iespējams noteikt pat gadu. Zināms tikai tas, ka Rogneda dzemdēja Vladimiram trīs dēlus un Jaroslavs bija trešais. Krievzemē tolaik bija izplatīta pagānu ticība, un bērnu piedzimšana, pat kņaza ģimenē, netika fiksēta, bet hronikās ir daudz pretrunu un neskaidrību. Pieņemts uzskatīt, ka kņazs Jaroslavs ir dzimis 980. gadā.
Kņaza bērnība bija īsa, tajā bargajā laikā visi bērni pieauga ļoti ātri. Kad Jaroslavs sasniedza „brieduma” gadus, tēvs aizsūtīja viņu uz Rostovu, lai viņš pārvaldītu kņazisti, savāktu nodokļus, aizsargātu robežas. „Briedums” sākās 7 gadu vecumā... Protams, Jaroslava vārdā pilsētu vadīja posadņiks, taču pirmo vadītāja pieredzi Jaroslavs ieguva tieši Rostovā. Šajā pašā laikā kņazs tika kristīts un saņēma vārdu Georgijs. Bet līdz mūža galam bija zināms kā Jaroslavs (tulkojumā - spilgta slava). Šajā laikā sākās Volgas krastos dzīvojošo tautu masveida kristīšana. Leģenda vēsta, ka pagāni uzrīdīja Jaroslavam „svēto” lāceni, bet kņazam bija sudraba āvas cirvis, ar kuru viņš nogalināja satracināto dzīvnieku. Šis notikums atstāja uz pagāniem lielu iespaidu, un tajā pašā dienā viņi nolēma kristīties. Nav zināms, vai tā ir taisnība, taču Jaroslavļas ģerbonī ir attēlota lācene ar sudraba āvas cirvi ķepās.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 14 (20.02.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
