Latvijā ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (zemāki tie ir tikai Lietuvā un Bulgārijā). Arī darbaspēka nodokļi, pretēji bieži vien uzskatītajam, ir ļoti zemi — 13.7%, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tie ir 20.1% no IKP. Latvijā ar šādiem nodokļu ienākumiem ir neiespējami valdībai nodrošināt tādas funkcijas, kādas tās ir attīstītajās valstīs. Tā uzsvēra deputāts Roberts Zīle, 14. janvarī notikušājā konferencē “Nodokļu politika Latvijā: iespējas un izaicinājumi”.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā šobrīd ir 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Lincas universitātes (Austrija) ekonomikas profesora un ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini. Valdības plānā ir izstrādāta ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija.
Bet nav neviena pētīta argumenta par ēnu ekonomikas cēloņiem. Ēnu ekonomikas pamatcēlonis galvenokārt ir saistīts ar neveiksmīgo realizēto valsts ekonomisko politiku. Tās problēma ir valsts pārvaldes ekonomiskais analfabētisms. Tam piemērs ir Finanšu ministrija, kas ir izdomājusi Latvijas mītu par zemākajiem nodokļiem.
Latvijā ir viena no sarežgītākajām un neefektīvākajām nodokļu sistēmām. ES valstīs piemēroto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā, ko Latvijā sāk piemērot no 75 Euro, ES valstīs sāk piemērot no ienākumiem, kas pārsniedz 2500 Euro, bet nodokļa likmi 39.5% apmērā ES valstīs sāk piemērot vidēji no ienākumiem virs 6000 Euro.
Raimonds Nipers
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 20 (13.03.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
Lasi "Ezerzemi" elektroniskā versijā! Vairāk info: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
