Deputātu viedoklis Kad Ministru kabinets pildīs likumu un apstiprinās latviešu literārās valodas normas? Lai cik nepatīkama taisnība, tā tomēr ir labāka par saldiem glaimiem. Atšķirībā no vienas mūsu kaimiņvalsts, Latvijā vēl ir iespējas uzdot jautājumus, pieprasīt atbildes, padalīties ar izdarītajiem secinājumiem – tā teikt, meklēt taisnību. Vēl labāk, ka gala rezultātā varam rast arī pa kādam konkrētam priekšlikumam attiecīgās lietas sakārtošanai. Lai to izdarītu, vispirms ir svarīgi spēt pašiem uz sevi paskatīties bez aizspriedumiem un akliem noliegumiem.
Viens no maniem darbības pamatjautājumiem saistīts ar latviešu (tajā skaitā latgaliešu) valodu un tās pareizību/nepareizību. 2007. gada sākumā apņēmos, ka darīšu visu, lai tiktu skaidrībā ar Valsts valodas likuma 3. panta ceturtās daļas ieviešanu, kas paredz: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Jau toreiz vispirms bija svarīgi saprast, kas ir atbildīgs par šīs likuma normas īstenošanu. Kā izrādījās – īsti neviens. Tas esot tāds labais nodoms, kas likumā ierakstīts un kas pats par sevi norāda uz likumdevēja labo gribu nelikt (līdz nezināmai robežai) šķēršļus “cytaiduokai latvīšu volūdai”. Kad šīs robežas pārbaudīju reālajā dzīvē, izrādījās, ka pat Saeimas deputāta zvērestu var teikt Latgales latviešu valodā, ar uzstājību var panākt savu likumā noteikto tiesību ievērošanu un var arī tikt pie Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanas.
Meklējot iespējamos juridiskos iebildumus latgaliski izteikta zvēresta gadījumā un tos pārbaudot, atklājās pietiekami jocīga situācija arī pašas “latviešu literārās valodas” saistībā. Kas tad īsti ir pareiza latviešu valoda? Kas to apstiprina? Kur var ar to iepazīties?
Juris Viļums
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 30 (21.04.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
