Ir iemesls
Bulgāru mentalitāte ir sarežģīta un daudzveidīga. Nācijas etnisko pamatu ir veidojuši trāķieši (leģendārās Trāķijas iedzīvotāji, kas pirmie bija apmetušies uz dzīvi šajā zemē), slāvu ciltis (tās ieradās Bulgārijas teritorijā Lielās tautu staigāšanas laikā) un tjurku ciltis (aizņēma šo teritoriju viduslaiku sākumposmā). Līdz tam laikam, kad Bulgārija pieņēma kristietību IX gadsimtā, šeit valdīja hani. Hans Bogoriss, Presiāna dēls, pēc tēva nāves uzsāka valdīšanu savu senču valstī.
Laiks bija nemierīgs un nežēlīgs. Bulgārija piedzīvoja gan uzvaras, gan sakāves. Atrodoties starp Bizantiju un Franku impēriju, kas tolaik ļoti strauji attīstījās, bulgāri bija spiesti karot gan ar vienu, gan ar otru spēcīgo kaimiņu. Taču pienāca brīdis, kad pagānisms sāka traucēt valsts attīstībai, neļāva nodibināt kontaktus ar sabiedrotajiem nebeidzamajos karos. Turklāt arī pašā Bulgārijā, kas pēc savas būtības bija impērija un apvienoja vairākas tautas, sākās nemieri. Katrai tautai bija savi personīgie dievi, un dažādas tautas nemaz nevēlējās atzīt citus dievus. Bulgāru hanam bija jārisina problēmas ne tikai saistībā ar ārējiem, bet arī ar iekšējiem konfliktiem.
Hanam Bogorisam bija jāpieņem lēmums: kādu kristietību pieņemt – ar Romas vai Konstantinopoles starpniecību. Vēsturiski Roma un Bizantija bija ienaidnieki. Tomēr hans vairāk baidījās no Bizantijas ietekmes un atļāva vācu sludinātājiem darboties savā valstī.
Bizantija uzmanīgi sekoja līdzi visam notiekošajam un gaidīja momentu, lai varētu iejaukties un turpmāk pārvaldīt Bulgārijas reliģisko sfēru. Drīz vien tāda diena bija pienākusi - hans nebija gatavs karam, taču tik un tā nolēma doties karagājienā pret savu spēcīgo dienvidu kaimiņu. Bogoriss cieta sakāvi un piedāvāja noslēgt pamieru, bet pēc tam deva solījumu atļaut bizantiešu mūkiem sludināt jaunu ticību bulgāru vidū.
Drīz vien grieķu mūki ieradās Bogorisa valstī. Kopā ar misionāriem ieradās celtnieki un gleznotāji, lai uzsāktu baznīcu būvniecību. Kāda leģenda vēsta par to, kā kristījies hans.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 36 (15.05.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
