Cienījamā redakcija!
Lūdzu Jūsu palīdzību. Man vairs nav pie kā griezties. Es esmu Jadviga Raudive, dzīvoju Kalniešu pagastā, sādžā Andžāni. Esmu zaudējusi kājas, nevaru staigāt. Ārsti un VDEĀVK 2006. gadā uzstādīja diagnozi - izkaisītā skleroze.
Man ir seši bērni. Četri no viņiem mācījās Kalniešu pamatskolā, viens - tehnikumā, vēl viens - Suvorovas kara skolā. Savulaik saņēmu pabalstu 120 latu apmērā, ar to, protams, nepietika bērnu uzturēšanai. Nācās regulāri braukt uz slimnīcu Rīgā. Braucu, staigāju, pazemojos. Lūdzu palīdzību pagasta pārvaldē. Lūdzu bezmaksas pusdienas bērniem skolā. Katru mēnesi bija jābrauc pagarināt pieprasījumus. Man, pašsaprotami, bija grūti nokļūt pagasta centrā. Tajā pašā laikā neviens no pārvaldes neiedomājās paspert soli pretī, necentās iejusties manā vietā un saprast, ka man ir grūti braukt. Divas reizes aizbraucu - vairāk nesanāca.
Toreizējā sociāla darbiniece pastāvīgi lika pildīt deklarāciju, bet palīdzību es tā arī nesaņēmu. Kad tika nomainīts sociālais darbinieks, un šo vietu ieņēma J. Saksons, viņš man paskaidroja, ka man kopš 2008. gada bija jāsaņem pabalsts 30 latu apmērā. Šīs ziņas mani šokēja - visus šos gadus man bija jāpazemojas pagastā, un neviens nepateica, ka man pienākas šāds pabalsts. Norīkoja cilvēkus, kuri man palīdzēja, un teica, ka viņiem par darbu jāmaksā. 2010. gadā uzrakstīju vēstuli pagasta pārvaldes vadītājai, uz to viņa atbildēja, ka jāzina likumi.
Es tagad dzīvoju viena, visiem bērniem savas ģimenes. Apciemo iespēju robežās. 2015. gada ziemā lūdzu cilvēku, kurš palīdzētu veikt mājas darbus, taču saņēmu atteikumu - redziet, cilvēku nav. Vēlreiz vērsos pēc palīdzības aprīlī, lūdzu, lai kādu cilvēku, kurš palīdzētu sakopt pagalmu. Taču telefona klausulē dzirdēju tikai kliedzienus un pārmetumus. Visbeidzot, pēc skandāliem, maijā izdevās izlūgties palīgu. Pēc tam - ej pati meklē. “Un nezvani vairs!”
Šogad Rīgā nogalināja manu dēlu. Apbedīju. Sāpe vēl nav rimusi. No mājām patstāvīgi iziet nevaru. Kopš vasaras sākuma pie manis neviens nav atnācis. Sēžu, gaidu, kad atbrauks meita, lai varu aizbraukt uz pilsētu pēc produktiem… Palīdziet man!
Ar šo vēstuli vērsāmies pie Kalniešu pagasta pārvaldes vadītājas Gundegas Grišānes. Saņēmām sekojošu atbildi:
Par minēto pabalstu Ls 30 apmērā.
Sociālās palīdzības pabalstu veidus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2013/21 “Par sociālās palīdzības piešķiršanu Krāslavas novada iedzīvotājiem”.
Vienoti Saistošie noteikumi Krās- lavas novadā sāka darboties 2011. gada 1. janvāri, kopš šī laika Jums tiek izmaksāts aprūpes pabalsts katru mēnesi.
Pie sociālā darbinieka šajā gadā Jūs esat griezusies telefoniski sakarā ar jautājumu par tehniskiem palīglīdzekļiem. Jums tika sniegta palīdzība un izskaidrota kārtība, kādā saņemama palīdzība no tehnisko palīglīdzekļu centra (sociālais darbinieks telefoniski sazinājās ar tehnisko palīglīdzekļu centru un noskaidroja visus Jums interesējušus jautājumus un sniedza atbildes uz Jūsu jautājumiem).
Tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu par valsts līdzekļiem regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” un nosaka kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” (turpmāk — centrs) veic valsts deleģēto uzdevumu — piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina personas ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Pārbaudot Sociālajā dienestā datu bāzēs pieejamo informāciju, konstatēts, ka Jūs saņemat pabalstu sakarā ar īpašas kopšanas nepieciešamību.
Šādu pabalstu piešķir saskaņā ar “Valsts sociālo pabalstu likuma” 12.1.pantu un MK 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1608 “Noteikumi par pabalsta apmēru invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.
Pabalsta piešķiršanas mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, kurus mājās kopj un aprūpē tuvinieki vai citi algoti cilvēki, tas, kā praktiski šis pabalsts tiek izmantots, paliek paša atbalsta saņēmēja, tātad — personas ar invaliditāti, ziņā.
Pie sociālā darbinieka jautājumā par aprūpi mājās Jūs neesat griezusies, bet gribam paskaidrot, ka aprūpe mājās sniedz sociālo atbalstu un pakalpojumus mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt un ja tiem nav likumīgu apgādnieku, kā arī Civillikums nosaka, ka bērniem ir pienākums aprūpēt vecākus.
Laikraksts "Ezerzeme" Nr. 46 (19.06.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
