Demokrātija nav iedomājama bez varas un sabiedrības savstarpējas uzticēšanās. Viena no būtiskākajām problēmām, kura jau sen saskatīta Latvijā, ir iedzīvotāju uzticības trūkums valsts institūcijām.
Sociologi un politologi uzskata, ka efektīvs veids kā panākt sabiedrības uzticēšanos, ir stiprināt publiskās pārvaldes ētiskumu. 2008.gadā par šo jautājumu uzsāka diskutēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, diskusiju rezultātā tika izdota rokasgrāmata “Ētika - valsts amatpersonu darbībā”.
Vadoties pēc šīs rokasgrāmatas, daudzās Latvijas pašvaldības tika izstrādāti un ieviesti ētikas kodeksi. Dagdas un Krās- lavas pašvaldībās ētikas kodekss tika pieņemts jau 2010. gadā, Aglonas novadā tas tika ieviests 2014. gada nogalē. Latvijā ir tādas pašvaldības, kurām ar ētiku iet tik labi vai otrādāk - tik ļoti klibo, ka ētikas kodeksu nespēj pieņemt vairāku gadu garumā un šī jautājuma izskatīšana domes sēdēs tiek atlikta gadu no gada.
Analizējot presē, kādiem nolūkiem pašvaldības izmanto šos kodeksus un ētikas komisijas darbu, māc bažas, ka daudzviet tas ir politisks instruments tām varām, kuras savā laikā filozofs Sokrāts sauca par “pārejošiem ļaunumiem”.
Iepriekšējos laikraksta numuros lasītāji varēja iepazīties ar Aglonas novada domes deputātu sūro un “produktīvo” darbu pie Aglonas pašvaldības ētikas kodeksa izstrādes un apstiprināšanas, kas ilga teju pusgadu un vēl tikpat - to ieviešot. Tāpat lasītājiem tika dota iespēja iepazīties ar Aglonas pašvaldības ētikas komisijas apstiprināšanas problēmām, kā rezultātā ētikas komisija tika apstiprināta, ignorējot pašu ētikas komisijas nolikumu.
Elizabete Viļuma-Gražule
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 85 (06.11.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
