“Ekonomiskās emigrācijas” traģiskā puse ir bērni, kas ārvalstīs tiek izņemti no Latvijas iedzīvotāju ģimenēm. Šo jautājumu sabiedriskās organizācijas darījušas zināmu Saeimai un Valsts prezidentam.
Par diskusijas “katalizatoru” kļuva gadījums ar septiņgadīgo Katrīnu Brici – Latvijas pilsoni un Lailas Brices meitu. Lielbritānijas sociālais dienests paņēma Katrīnu no mātes, kad bērns nebija pat divus gadus vecs, t. i., 2010. gadā. Par iemeslu min to, ka māte atstājusi mazo bērnu vienu pašu mājās. Pati Laila Brice apgalvo, ka bija spiesta doties uz darbu, bet bērna aukle todien aizkavējusies. Rezultātā jau četrus gadus Lailai ir aizliegts tikties ar meitiņu, kaut gan bērns jau pabijis trīs audžuģimenēs. Pirms dažām dienām Lielbritānijas tiesa galīgi izšķīrusi Katrīnas likteni, atļaujot viņas adopciju, kaut gan miesīgā māte visus šos gadus ir bijusi kategoriski pret un vērsusies visās iespējamās instancēs, lai atgūtu bērnu. Starp citu, sociālie dienesti atteicās arī izskatīt iespēju nodot Katrīnu 23 gadus vecās māsas aprūpē. Eksperti norāda, ka Katrīnas gadījums diemžēl nav vienīgais. Taču svarīgākais ir tas, ka sociālie dienesti neziņo par bērnu atņemšanu Latvijas valsts iestādēm, kaut gan tiem ir pienākums to darīt, jo bērni ir Latvijas piederīgie. Tas ir rupjākais starptautisko tiesību pārkāpums, tiek zaudēts dārgais laiks, jo vēstniecības un Ārlietu ministrija dažkārt tiek informētas jau tad, kad ietekmēt lietas gaitu un tikt ar to skaidrībā ir ļoti grūti.
Darja Ždanova
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 85 (06.11.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
