Ceturtā vara un reģioni

Lēmējvara. Izpildvara. Tiesu vara. Plašsaziņas līdzekļi jeb mediju vara. Par visu iepriekš uzskaitīto spēku patieso varēšanu Latvijā pastāvīgi jābažījas. Šoreiz gan vairāk par to nepelnīti nostumto ceturto, kurai stiprā, demokrātiskā sistēmā faktiski vajadzētu būt pirmajai.

Kvalitatīva, neatkarīga un slēptu sponsoru neietekmēta informācija, kā arī analītiska žurnālistika ir sabiedrības lemtspējas pamats un reizē arī korupcijas kārdinājumiem pastāvīgi pakļautu ierēdņu vai negodprātīgu uzņēmēju bieds, jo tieši žurnālisti daudzviet pasaulē pilda sabiedrības interešu sargsuņa lomu. It īpaši, ja valsts atbildīgās institūcijas ar šo pienākumu nespēj vai negrib pietiekami kvalitatīvi tikt galā.

Valstiskā līmenī jau esam gana atklāti atzinuši, ka neatkarīgiem, valsts un sabiedrības intereses veicinošiem plašsaziņas līdzekļiem ir grūti pastāvēt tirgū, kurā izteikti dominē pieprasījums pēc samērā vienkāršas un seklas izklaides. Tieši tādēļ valsts veic atbalsta aktivitātes, kuru uzskatāms rezultāts ir gan nacionālā televīzija un radio, gan vienotais sabiedriskā mēdija portāls. Ja jau lielie nacionālā līmeņa plašsaziņas līdzekļi nevar piesaistīt pietiekami daudz abonentu, reklāmas un finanšu līdzekļu, lai varētu pilnvērtīgi strādāt un maksimāli neierobežoti pildīt ceturtās varas funkciju, tad kā lai to spēj mazie, tā dēvētie, reģionālie plašsaziņas līdzekļi?

Valdis Viļums un Juris Viļums

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 87 (13.11.2015.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.