Melno kaķu aizsardzības diena Itālijā

Pa tumšajām Florences ielām slepus iet melns kaķis, kādas drūmas šķēr ielas pievārtē viņš sāk augt, apstājas uz pakaļkājām un… pārvēršas par cilvēku. Vilkacis visu nakti seko Svētā Antonija klostera abatam. Viņš izpilda savas raganas pavēli… Šāds baiss stāsts viduslaiku Eiropai šķita pilnīgi ticams un reālistisks. Melnus kaķus tajos laikos uzskatīja par ļaunuma iemiesojumu, par raganu kalpiem. Melnos minkas iznīcināja bez jebkādas žēlastības. Daži izmeklētāji uzskata, ka šāda nevainīgu dzīvnieku masveida iznīcināšana noveda pie žurku populācijas palielināšanās, kas izraisīja briesmīgo mēra epidēmiju, kuras laikā dzīvību zaudēja vairāk kā 60 miljoni eiropiešu. Taču šie notikumi neko neiemācīja. Melns kaķis joprojām tiek uzskatīts par nelaimju simbolu…

Kādas tikai briesmas nav uzveltas uz melno kaķu sirdsapziņas. Ir “izmeklētāji”, kas atrod ziņas par šiem kaķiem Bībelē un Korānā, burvestību traktātos un kabalas lūgšanās. Tamlīdzīgi apgalvojumi aicina pievērst uzmanību autoriem, nevis kaķiem, kuri no tā tikai cieš.

Eksistē simtiem māņticīgu pazīmju un ticējumu, kas saistīti ar melniem kaķiem. Vairākums no tiem ir negatīvi. Nelaimīgos kaķus dzina prom no mājām negaisa laikā, spēra kājām, satiekot uz ceļa. Kaķis, kas nejauši nokļuvis pagalmā, tika uzskatīts par nāves un zaudējumu vēstnesi. Ja viņš uzlec uz krūtīm, sagaidāma nāve, metās kājās - nelaime ceļā, skaļi ņaud - piesauc nelaimi, ilgi klusē - velnu gaida. Lai ko darītu nabaga dzīvnieks, viss tiek traktēts “pret” viņu.

Andrejs Jakubovskis Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 88 (17.11.2015.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.