L`Escalade festivāls Ženēvā (Ir iemesls!)

Šveices iedzīvotāji ļoti labi saprot, ko nozīmē būt brīviem un neatkarīgiem. Šveicieši labāk nekā citi zina šī jēdziena vērtību. Pārāk ilgi viņiem bija jācīnās ar visu pasauli par tiesībām pastāvēt pašiem par sevi un dzīvot saskaņā ar saviem likumiem.

Ženēva ir viena no vecākajām Eiropas pilsētām. Pirmā apmetne šajā vietā parādījās vēl pirms Kristus dzimšanas. Tas bija ķeltu ciems, kuram apkārt bija koka mietu žogs. Pēc tam apmetni sagrāba romieši, bet pēc Romas impērijas sabrukuma, kuram sekoja haosa un nekārtību periods, Ženēva ieguva tiesības būt par vienu no brīvpilsētām.

Jau 1387. gadā Ženēva kļuva par neatkarīgu, no jebkuras ietekmes brīvu pilsētu. Bagātas un stipras lielvalstis, kas atradās apkārt pilsētai liela ezera krastā, bija ieinteresētas, lai šis bagātais apgabals pašā Eiropas centrā saglabātu savu neatkarību. Uzņēma apgriezienus starptautiskā tirdzniecība, kas nesa labu peļņu. Tirgotāji labprāt apmeklēja Ženēvu, kur nodokļi bija zemāki, bet kārtība pilsētā - ideāla. Tirgotāju peļņa nodrošināja feodāļu peļņu. Pilsēta uzplauka un kļuva arvien bagātāka.

XVII gadsimta sākumā Savojas hercogs Kārlis Emanuels iedomājās sevi par “Dieva ieroci” un pieņēma lēmumu iekļaut Ženēvas iedzīvotājus katoļu baznīcas pārvaldības lokā (ir jāsaka, ka ženēvieši vēl IV gadsimtā draudzīgi pieņēma kristietību bez jebkādas piespiešanas, labprātīgi, taču tikpat draudzīgi XVI gadsimta beigās pilsētnieki pārgāja protestantismā). Protams, bija tie, kas apgalvoja, ka pilsētas iedzīvotāju ticība interesēja hercogu vismazāk, viņš izmisīgi vēlējās uzlabot savu finansiālo stāvokli, un bagātā Ženēva, ja izdotos pievienot to Savojai, ne tikai palīdzētu hercogistes ekonomikai, bet arī nodrošinātu lielu peļņu nākotnē.

Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 95 (11.12.2015.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.