Kad sapņi piepildās

Atzīstos: man patīk vērot jaunus fotogrāfus ar profesionālo kameru rokās. Vienā acumirklī varu noteikt, kurš no viņiem tikai “zīmējas” publikas priekšā, un kurš, burtiski plosot savu sirdi daiļrades mokās, meklē veiksmīgāko kadru.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju apmeklēju pastāvīgi. Šķiet, ka pils kompleksa senajās sienās dzīvo pagātnes gari, un katra mākslas darbu ekspozīcija muzeja izstāžu zālē ir kā pārliecinošs pierādījums: mūsu mazajai pilsētai ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums!

Pagājušajā sestdienā kājas pašas nesa mani uz grāfu Plāteru pils apkārtni, kur tika godināta mūsu novadnieka, gleznotāja Pāvila Glaudāna, piemiņa. Kā jau ierasts, kārtējā vernisāža pulcēja gan tēlotājmākslas cienītājus, gan otas meistarus. Strādāja divi fotoreportieri, un manā prātā iešāvās doma: ir pienācis laiks pastāstīt par Baibu, kura tajā dienā bija ar “Nikonu” rokās. Arī Krāslavas muzeja fondu glabātāja Alla Lomanovska apstiprināja, ka tā ir pareiza iecere.

Par spīti sliktajiem laika apstākļiem aiz loga, mūsu sarunas gaita līdzinājās skanīgiem strautiņiem pavasara saulē. Gan parasts, gan neparasts liktenis: mūsu sarežģītajos laikos augstskolu absolventiem ir grūti iekārtoties darbā pēc specialitātes savā dzīvesvietā. Baibai paveicās, un tas, ka Dagda tika nomainīta pret Krāslavu, nemaz nav pretrunā ar jēdzienu “mazā dzimtene” – turklāt tagad Daugavas gleznainie krasti ir vēl tuvāki. Divas augstākās izglītības liecina par mana raksta varones čaklumu un mērķtiecību. Vēstures maģistre, sociālo zinību un vēstures skolotāja...

Aleksejs Gončarovs Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 97 (18.12.2015.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.