Saruna par Latviju, politiku un Karlsonu, kas dzīvo uz jumta

Ar dzejnieku deklamēto dzejoli par Latviju iesākās arī Latvijas 97. dzimšanas dienas pasākums Dagdā. Dzejnieks ir savdabīga personība un nav brīnums, ka tāds cilvēks komunicē ar ļoti radošiem un interesantiem cilvēkiem.

Kādu dienu laikrakstam “Ezerzeme” piezvanīja dzejnieks Baltjancis un piedāvāja iegriezties pie viņa ciemos, lai kopā ar viņa paziņu, zviedru Runi, diskutētu par politiku, Latviju un dzīvi kā tādu. Uzreiz tika piekodināts, ka diskusija noritēs latviešu valodā, jo zviedrs ļoti labi runā latviski. Tāpat tiku informēta, ka sarunu biedrs ir ļoti vispusīgs cilvēks un pirms dažām dienām saņēmis valsts nozīmes zelta godalgu par izcilu darbu Zviedrijas valsts labā.

Pirms devos pie dzejnieka Baltjanča iešāvās prātā doma, ka zviedrs ir kāds pirmskara latviešu bēgļu pēctecis, un tiks runāts par viņa vecāku piedzīvotajiem sūrajiem kara gadiem, bīstamo pārbraucienu pāri Baltijas jūrai un ne vieglo dzīves uzsākšanu svešajā zemē. Bēgļu temats mūsdienās ir ļoti aktuāls, tāpēc lasītājus varēs aicināt pārdomāt, ka arī Latvijas iedzīvotāji vēsturiskajos laikos bijuši gan politiskie, gan ekonomiskie bēgļi. Taču biju ļoti patīkami pārsteigta, jo savos uzskatos maldījos un, diskutējot ar Runi par nopietnām lietām, paguvām parunāt arī par zviedru rakstnieces Astrīdas Lingrēnas īsto Karlsonu, kas dzīvo uz jumta un par Nobela prēmijas ceremonijas nozīmi zviedru dzīvē. Diskusijas laikā iepazināmies ar viedokli, kā Latvija izskatās citu valstu pilsoņu acīs, kāpēc zviedrs labi runā latviešu valodā un kādā veidā Rune iepazina Latvijas dzelzceļa stacijas. Kā arī diskutējām par to, kā zviedrs vērtē politisko situāciju Latvijā un kāda ir viņu nostāja bēgļu jautājumā.

Elizabete Viļuma-Gražule
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 99 (29.12.2015.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.