Viņa sporta karjera turpinājās tikai piecas dienas, taču Spiridonam izdevās iegūt pasaules mēroga slavu. Viņš piedalījās tikai vienās sacensībās – pirmajās mūsdienu Olimpiskajās spēlēs, kas notika Atēnās 1896. gadā.
Viņš izmantoja dopingu, kaut gan tolaik neviens neko par to nezināja. Viņš bija grieķu ūdensnesējs, pastnieks, policists. Viņa vārds bija Spiridons, kas nozīmē “uzticamais”. Viņa dzīve bija saistīta ar vairākiem laimīgiem gadījumiem un kurioziem. Taču jāsāk ar kaut ko citu...
490.gadā pirms Kristus dzimšanas grieķi pie Maratonas pilsētas izcīnīja neticamu uzvaru kaujā ar spēcīgu un skaitliski vairākas reizes lielāku Persijas cara Darijas karapulku. Lai paziņotu par šo uzvaru, uz Atēnām tika aizsūtīts ziņnesis Feidipīds, kas bija slavens ar savu izturību un atbildīgo attieksmi pret uzticēto darbu (īsi pirms tam Feidipīds 2 dienu laikā pārvarēja 230 kilometrus lielu attālumu, kad tika nosūtīts uz Spartu, lai lūgtu palīdzību, kad persieši ieradās Maratonā). Izmocījies, zaudējis spēkus, skrējējs sasniedza Atēnas dažu stundu laikā, un viņam vēl pietika spēka, lai izkliegtu: “Priecājieties, Atēnas, mēs uzvarējām!”
Un tad Feidipīds sabruka un nomira. Par šo notikumu rakstīja vairāki antīkie autori un vēsturnieki. Kad Pjērs de Kubertēns nodarbojās ar pirmās mūsdienu Olimpiādes organizēšanu 1896. gadā, viņam piedāvāja iekļaut vispasaules sacensību programmā maratona distanci skrējējiem. Visa organizatoriskā komiteja bija pret, jo uzskatīja, ka veikt šo distanci (40 kilometri) cilvēkam nav pa spēkam un arī tāpēc, ka distance var būt bīstama dalībnieku veselībai. Vislielāko atbalstu de Kubertēns saņēma no sacensību saimniekiem, Grieķijas olimpiskās komitejas. Pārvarot pesimistu pretestību, maratons tika iekļauts Olimpiādes programmā.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 3 (12.01.2016.).
.jpg)
.JPG)
