Vēl senajos laikos, Ēģiptē, laikā, kad valsts politiskā dzīve nonāca strupceļā, varas grožus savās rokās ņēma sievietes. Līdzko dzīve valstī sakārtojās, vīrieši atkal pārņēma iniciatīvu.
Vēsture pazīst vairākas sievietes, kuras spīdoši pārvaldīja savu valsti: cariene Hatšepsuta, Kleopatra, Gvendolīna, Agripīna, Brunhilda, Čehijas Ludmila, Kastīlijas Blanka, Katrīna Lielā... Viņu vidū īpaša vieta ir bizantiešu ķeizarienei Pulhērijai Augustai, kura divas reizes uzņēmās atbildību par visu, ka notiek valstī, turklāt saglabājot nevainojamu reputāciju, izceļoties ar godprātīgu dzīvi, kas savukārt noveda pie tā, ka Baznīca kanonizēja viņu uzreiz pēc nāves. Tagad Svēto Pulhēriju godina gan katoļi, gan pareizticīgie.
Pulhērija ir dzimusi 399.gadā imperatora Arkādija ģimenē. Viņas māte Elija Jevdoksija bija romiešu pulkveža, franka pēc izcelsmes, meita. Atšķirībā no sava vīra, kas bija vājš un apātisks, Jevdoksija izcēlās ar spēcīgu gribu un valdonību. Itin bieži tieši viņa valdīja valsti sava vīra vārdā. Neskatoties uz to, ka viņai bija ne visai sievišķīgs raksturs, ķeizarienei nebija raksturīga uzticība laulības dzīvē. Viņas netiklā uzvedība izsauca sašutumu ne tikai vienkāršu valsts pilsoņu vidū, Konstantinopoles baznīcas galva Jānis Zeltamute atklāti nosodīja valdnieci dievkalpojumu laikā Sofijas katedrālē. Jevdoksija nomira savas dzīves plaukumā, ko daudzi uztvēra kā Dievu sodu.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 5 (19.01.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
.jpg)
.JPG)
