Krāslavas novada māmiņas uzvarēja cīņā par pabalstiem

Reti kurā pašvaldībā jauninājumi ienāk ar tādu troksni kā saistošie noteikumi sakarā ar bērna piedzimšanu Krāslavas novadā.

Šī gada 22. martā Krāslavas novada domes mājaslapā parādījās jurista skaidrojums, kādā veidā tiek piemēroti jaunie saistošie noteikumi sakarā ar bērna piedzimšanu, kas stājās spēkā šī gada 1. martā. Jurista skaidrojums vēstīja, ka lielo pabalstu 200 eiro apmērā ir tiesīgi saņemt tikai tie vecāki, kuru bērni piedzimuši pēc 2017. gada 1. marta. Savukārt 100 eiro un 50 eiro lielos pabalstus ir tiesīgi saņemt tie vecāki, kuru bērni pēc 1. marta sasniegs attiecīgo vecumu - 1, 2, 3, 4 gadus.

Protams, šāda saistošo noteikumu skaidrošanas kārtība un piemērotība daudzus vecākus samulsināja, jo februārī ar laikraksta “Ezerzeme” starpniecību tika skaidrota cita pabalstu saņemšanas kārtība. Tāpēc “Ezerzeme” neatstāja māmiņas neziņā un kopā ar māmiņām devās uz Sociālo dienestu, lai noskaidrotu lietas būtību.

Iepriekšējā laikraksta numurā informējām par notikumu ar māmiņu Darju Kurmeļu, kura marta sākumā vērsās Sociālajā dienestā, lai iesniegtu iesniegumu par pabalsta saņemšanu 100 eiro apmērā (viņas bērnam ir viens gads un četri mēneši). Sociālajā dienestā viņai tika atteikts. Mutvārdu iesniegums rakstveidā netika noformēts un tika palūgts vērsties Sociālajā dienestā, kad bērns būs divus gadus vecs. Tāpat tika skaidrots, ka pabalsta apmērs būs nevis 100 eiro, bet 50, jo bērniem, sasniedzot divu gadu vecumu, pienākas pabalsts 50 eiro apmērā.

Sākotnēji Darja piekrita Sociālā dienesta skaidrojumam, taču tas viņai lika aizdomāties, jo “Ezerzemē” publicētajā intervijā ar Krāslavas novada domes mēru tika izklāstīta pavisam cita kārtība. Tika skaidrots, ka atskaites punkts gadu maiņai ir nevis 1. marts, bet gan 1. septembris. Mājās tika atkārtoti izlasīts raksts, tāpēc Darja meklēja atbalstu domē, uzrunājot deputātu R. Kalvišu. Kamēr Darja atbildi meklēja ar viņa starpniecību, savas atbildes meklēja arī citas Krāslavas novada māmiņas, piedaloties diskusijā un viedokļu apmaiņā sociālajā tīklā facebook.

Konsultējoties ar juristu Raimondu Iliško, tika secināts, ka Sociālajam dienestam nebija pamata noraidīt Darjas lūgumu iesniegt iesniegumu. Sakarā ar to, ka saistošie noteikumi attiecas uz visiem bērniem, kuri dzimuši kopš 2013. gada 28. februāra un nolikumā pieminēts punkts, ka vecākam ir tiesības ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas vai konkrētā vecuma sasniegšanas griezties pēc pabalsta Sociālajā dienestā, Darja, kuras bērns bija vienu gadu un četrus mēnešus vecs, bija tiesīga iesniegt iesniegumu un saņemt pabalstu 100 eiro apmērā, nevis gaidīt, kamēr bērns sasniegs divu gadu vecumu.

Pēc apstākļu noskaidrošanas, uzrakstījām iesniegumu, ieslēdzām videokameru un kopā ar Darju devāmies uz Sociālo dienestu. Dienestā iesniedzām rakstveida iesniegumu par situācijas izklāstu, ar ko nācās Darjai saskarties marta sākumā, kā arī lūdzām pabalstu 100 eiro apmērā, kā to nosaka saistošie noteikumi.

Sociālajā dienestā Darjas iesniegums tika pieņemts, taču atkal tika skaidrots, ka saistošie noteikumi stājās spēkā 1. martā, un domes juristi 22. martā novada domes mājaslapā ir snieguši skaidrojumu, kādā veidā tie noteikumi darbojas.

Tā kā Sociālajā dienestā nedēļas laikā nekas nebija mainījies un atbildes tika saņemtas tās pašas, devāmies pie domes juristiem, lai rastu skaidrojumu, kāpēc vienu un to pašu juridisko dokumentu domes juristi skaidro tā, bet neatkarīgie juristi pavisam citādi.

Juriste K. Pudnika centās atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Pēc mūsu pretenzijas noklausīšanās viņa izskaidroja, kā darbojas domes pieņemtie saistošie noteikumi. Uz jautājumu, kāpēc sabiedrībai tie tik vēlu tika izskaidroti ar piemēriem, kā tad īsti šie noteikumi darbojas, juriste atbildēja, ka dome nebija domājusi, ka sabiedrība pārpratīs noteikumos minēto.

Kā lai sabiedrība nepārprot, ja dome pati oficiāli izteikusi dažādas versijas? Vienreiz izsakot to tādā interpretācijā, bet otrreiz - citā.

Juriste lika saprast, ka, ņemot vērā to, ka ap šo jautājumu izvērtās plaša diskusija sociālajā tīklā facebook, kurā tika lūgts Krāslavas novada domi sniegt skaidrojumu, skaidrojums 22. martā tika sniegts.

Pēc tādas atbildes saņemšanas nekas cits neatlika, kā jautāt juristei, kāpēc novada dome laicīgi nesniedza māmiņām skaidrojumu - pirms 1. marta vai uzreiz, kad pirmā interpretācija parādījās “Ezerzemē”? Uz ko juriste atbildēja, ka laikraksts “Ezerzeme” ir dzeltenā prese nevis oficiāls dokuments, uz kuru novada domei nebūtu pienākums reaģēt. Protams, tādu atbildi neviens nebija gaidījis. Ne tikai tāpēc, ka to atbild cilvēks ar juridisko izglītību, bet arī tāpēc, ka tas tika apgalvots oficiāli.

Lai šis viedoklis nebūtu izteikts kā novada domes viedoklis, biju tik bezkaunīga, ka ar jautājumiem centos no juristes iegūt oficiālu atzinumu, ka tas ir tikai juristes personīgais viedoklis, uz ko viņai ir visas tiesības.

Kaut gan cilvēkam ar juridisko izglītību nezināt, ko sevī ietver jēdziens “dzeltenā prese” un kādu saturu tā atspoguļo, būtu kauna lieta. Tāpat nosaukt sociālo tīklu facebook par “dzelteno presi” būtu vairāk nekā nekorekti.

Centos noskaidrot, kāpēc uz dzelteno presi “Ezerzeme” netika reaģēts, bet uz dzelteno presi facebook tika? Atbildes vietā tika saņemts skaidrojums, ka facebook tika izteikts māmiņas lūgums sniegt domei oficiālu skaidrojumu. Jo tālāk tika jautāts, jo kļuva jautrāk. Bet kāds tad viedoklis tika izteikts intervijas laikā ar novada domes mēru šī gada februārī?

22. martā mūsu video no ciemošanās Krāslavas novada domē ievietojām apspriešanai sociālajā tīklā facebook. 23. martā Krāslavas novada domes sēdē šis jautājums tika aktualizēts vēlreiz un jurista skaidrojums no mājaslapas pazuda.

24. martā devāmies pie novada domes mēra G.Upenieka ar lūgumu sniegt galējo atbildi, kā tad īsti noteikumi darbojas. No garās sarunas tika konstatēts, ka laikraksts “Ezerzeme”, kas skaidroja saistošos noteikumus gan ar Krāslavas novada domes mēra intervijas starpniecību, gan individuāli jau šī gada februārī nevienu nav maldinājis. Novada domei sākotnēji kā gadu maiņas atskaites punkts bija paredzēts 1. septembris. Tas izriet no pabalstu mērķa. Pabalsta mērķis ir atbalstīt bērnu vecākus no bērna dzimšanas līdz obligātajai valsts nodrošinātajai izglītībai, kas tiek uzsākta no piecu gadu vecuma. Mācību gads sākas 1. septembrī.

Uz jautājumu, cik ilgi tika strādāts pie idejas par šādu atbalsta sistēmu, novada domes mērs atbildēja: “pie idejas strādājām aptuveni divus - trīs gadus.” Ja idejas autori tik ilgi strādāja pie idejas, kāpēc uzreiz netika izstrādāts to skaidrojums ar konkrētiem piemēriem, lai neradītu tādu jucekli?

Ņemot vērā, ka Krāslavas novada dome apzinās radītās sekas, ka daļai māmiņu tika atteikta iesnieguma pieņemšana par pabalsta pieprasīšanu, Krāslavas novada dome nāks pretim, lai to novērstu.

Intervijas laikā Krāslavas novada domes mērs G.Upenieks iesniedza redakcijai oficiālu skaidrojumu, kādā veidā saistošie noteikumi piemērojami.

Paldies māmiņām, kuras aktīvi piedalījās jautājuma risināšanā.

Elizabete VIĻUMA - GRAŽULE