Demokrātijas mācību stundas

Pašā rudens sākumā mūsu avīzes lappusēs parādījās sludinājums ar tekstu “Aicinām Krāslavas novada iedzīvotājus uz tikšanos ar domes vadošajiem darbiniekiem…”. Tas ir pazīstams pensionāru biedrības aktīvās darbības rokraksts. Veicot redakcijas uzdevumu, nemaz nešaubījos, ka mani gaida tikšanās ar visenerģiskāko krāslavieti Edmundu Gekišu.

Bet uz tāda veida svarīgiem pasākumiem pulcējas ne tikai pensionāri. Citu iespēju stiprināt saikni starp varu un tautu pagaidām nav. Paši deputāti šāda veida satikšanās ar savu klātbūtni nežēlo, bet vēlētājiem vienmēr ir, ko pajautāt varas pārstāvjiem. Un pats galvenais, bez atbildes esošais jautājums, kuru dzirdu pastāvīgi: “Kāpēc nesenajās pašvaldību vēlēšanās daudzi draudzīgi nobalsoja par stiprajiem saimniekiem Ēvaldu Cauņu un Jāni Geibu, bet viņi klusiņām nolika deputātu mandātus?” Var pieļaut domu, ka mūsu vadītāji, azartiski aizrāvušies ar budžeta līdzekļu apgūšanu personīgiem mērķiem, pirmsvēlēšanu laikā izjuta zināmu trauksmi. Labklājības pieaugums ierindas pensionāram, minimālās algas saņēmējam un mēram pārsteidzoši atšķiras, un, lai novērstu vēlētāju uzmanību no kliedzošās netaisnības problēmām, vietējie polittehnologi pameta ideju balsot par patiesi autoritatīviem cilvēkiem, kuriem pēc ieņemamā amata nemaz nebūtu jābūt deputātiem.

Aleksejs Gončarovs

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 69 (08.09.2017.)