Tulpju, kanālu un vējdzirnavu zeme Nīderlande

img

Tulpes, vējdzirnavas, koka tupelītes, siers, velosipēdi, daudzie kanāli un nami, kas izkrāsoti teju visās varavīksnes krāsās, (varbūt tādēļ, lai tie uzlabotu omu tad, kad līst) – tas viss veido īpašo Nīderlandes garšas buķeti. Vēsturnieki šai buķetei droši vien vēl pievienotu koloniālā “zelta laikmeta” spozmi, kolekcionāri – Delftas porcelānu, sporta fani – futbolu, bet mākslas cienītāji uzsvērtu dižo otas meistaru Rembranta un van Goga nozīmi. Vēl šī valsts ir pazīstama ar saviem brīvajiem uzskatiem – pirmā, kas legalizēja eitanāziju, viendzimuma laulības un vieglo narkotiku tirdzniecību. Daži to dēvē par Holandi un citi par Nīderlandi, bet pēdējais variants būs precīzāks, attiecinot to uz mūsdienu teritoriju; vēsturiskā Holande ģeogrāfiski atrodas tikai Nīderlandes rietumos, ietverot trīs lielākās un nozīmīgākās pilsētas – Amsterdamu, Roterdamu un Hāgu.

Droši vien krāšņākais viesošanās laiks Nīderlandē ir pavasaris. Braucot pa valsts rietumu daļu, jo īpaši starp Leideni un Hārlemu, var vērot neskaitāmus tulpju laukus, kuri atgādina raibus, mākslinieciski izaustus tepiķus. Taču šis krāšņums nav domāts tikai tūristu un vietējo acu priecēšanai, sīpolziedu audzēšana ir nozīmīgs bizness, kas ik gadu ienes ievērojamu peļņu valsts kasē. Ar tulpēm Nīderlandi 16. gadsimta nogalē iepazīstināja Leidenes biologs Karols Klūzijs; viņam dažus sīpolus bija atsūtījis draugs – Austrijas imperatora sūtnis Konstantinopolē, kas tos savukārt ieraudzīja sultāna pils dārzā. Tā tulpju audzēšana kļuva par turīgo iedzīvotāju iemīļotu nodarbošanos. Interesanti, ka “zelta laikmetā” par vienu tulpju sīpolu varēja iegādāties pat nelielu lauku saimniecību, savukārt līgavas pūru uzskatīja par pieklājīgu, ja tajā bija kaut daži sīpoli. Tāpat Otrā pasaules kara laikā, kad valdīja bads, ļaudis esot cepuši tulpju maizi. Nav brīnums, ka tieši tulpe tiek uzskatīta par mīlestības simbolu.

 

Taču pavasarī tāpat jau blīvi apdzīvotajā teritorijā nereti pat “mušai nav, kur apsēsties”, jo šeit ierodas tūristi no visas pasaules. Tiem, kuriem nepatīk kņada un rindas pie muzejiem, kas mēdz stiepties vairāku ielu garumā (šī iemesla dēļ iepriekšējā reizē neizdevās paviesoties nedz van Goga, nedz Annas Frankas muzejā), ieteicams doties uz Nīderlandi rudenī. Lai arī šeit bieži līst, tomēr vairumā gadījumu var izbaudīt īstu “zelta rudeni”. To vēl jo krāšņāku vērš krāsainos apmetņos tērpušies koki pie daudzajiem kanāliem, kuriem pāri ved tilti. Interesanti, ka Amsterdamu neoficiāli mēdz dēvēt par “mazo Venēciju” tajā esošo kanālu dēļ, kuru, starp citu, šeit ir vairāk nekā pašā Itālijas pērlē.

 

Tieši tāpēc šeit var izbaudīt izbraucienu ar ūdens transportu – kuģīšiem, laivām, motorlaivām. Daudzām ģimenēm pieder kuģītis vai laiva, bet vēl citi dzīvo ūdens mājās un baržās, kas izvietojušās kanālu malās. Tāpat var iznomāt velosipēdu un izbraukt kanālu loku, kas ieskauj pilsētas centru pusmēness formā. Divritenis neapšaubāmi ir populārākais pārvietošanās līdzeklis, daudziem ir pat vairāki. Jāatceras, ka velosipēdu vadītāji pilsētu ielās ir “svarīgākie” satiksmes dalībnieki un jāuzmanās ne tik daudz no automašīnām, cik no divriteņiem. Nereti braucamrīki tiek atstāti nepieslēgti un maina saimniekus, jo cilvēki neatceras, kur to novietojuši, un vienkārši ņem citu. Vēl vietējie joko, ka kanāls, kura dziļums ir trīs metri, sastāv no metra ūdens, metra dūņu un metra velosipēdu, jo stiprā vēja dēļ velosipēdi nereti mēdz iekrist ūdenī..

 

Lielākās Nīderlandes pilsētas ir Amsterdama, Hāga un Roterdama. Teiciens, ka “Roterdama pelna naudu, Amsterdama tērē, bet Hāga par to runā” precīzi atspoguļo šo pilsētu lomu sadalījumu valsts dzīvē. Proti, Roterdama, kas pēc nopostīšanas Otrajā pasaules karā gandrīz pilnībā tika uzbūvēta no jauna un tagad ir elitāra, inovatīva un rūpnieciska pilsēta, ir lielākā ostas pilsēta Eiropā, trešā lielākā (aiz Šanhajas un Singapūras) pasaulē. Amsterdama, lai arī oficiāli galvaspilsēta, tomēr faktiskais valsts centrs ir Hāga – tieši te atrodas parlaments, valdība un karaļa rezidence. Amsterdama joprojām saglabājusi kādreizējā Eiropas tirdzniecības centra spozmi, tā ir kultūras meka un lepojas ar saviem daudzajiem muzejiem – blakus zināmajiem Madam Tiso vaska figūru muzejam, Annas Frankas, nacionālajam vēstures, van Goga, Rembranta, modernās mākslas, Heineken alus, šeit ir arī tādi neparasti kā spīdzināšanas muzejs, marihuānas, erotikas, pīpju, apbedīšanas, kaķu, siera un citi. Interesanti, ka Amsterdama celta uz koka pāļiem. Tās augsne ir purvaina, tāpēc, lai uzsāktu pilsētas industriālo būvniecību, viss tika nostiprināts ar pāļiem; tie kā stiprinājumi ir visu ēku pamatos.

 

Interesanti fakti

1. Vairāk nekā ceturtdaļa valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Turklāt vairāk nekā 50% no tās teritorijas, kas ir virs jūras līmeņa, nav augstāka par metru. Līdz ar to Nīderlandei ir nepārtraukti nogrimšanas draudi.

2. Iedzīvotāju blīvums ir pats lielākais pasaulē – 391 iedzīvotājs uz kvadrātkilometru (apmēram 17 miljoni iedzīvotāju).

3. Nīderlande ieņem 1. vietu pasaulē ūdens transporta organizācijā, 4. gaisa organizācijā un 9. dzelzceļa transportā.

4. Šeit atrodas visvairāk kompāniju, kuras nodarbojas ar dzīves kvalitātes uzlabošanu.

5. Šeit dzīvo garākie iedzīvotāji pasaulē. Vidējais garums ir 182 cm (vīriešiem) un 170 cm (sievietēm). Daži zinātnieki to skaidro ar DNS īpatnībām, pareizu uzturu un augsto labklājības līmeni, citi uzsver, ka raženais augums ir bagātīgā piena patēriņa rezultāts.

6.Tā kā velosipēdus  bieži zog, nereti divriteņa slēdzene maksā divreiz dārgāk par pašu braucamo.

7. CD, DVD diski, WiFi un Bluetooth – tie visi ir nīderlandiešu izgudrojumi.

8. Amsterdama ir apreibināšanās citadele – šeit ir apmēram 300 coffee shops, visā valstī kopā aptuveni 1000.

9. Amsterdamā ir 100 kanālu, 1500 tiltu un līdzās galvenajiem kanāliem vairāk nekā 1550 monumentālo celtņu.

10. Vietējie dzīvo pēc strikta grafika, pat tuvākie radinieki plāno tikšanās vairākas nedēļas uz priekšu. Ja esat nonācis kāda drauga mājas tuvumā un izlēmāt pusstundu pie viņa pakavēties, tas diez vai izdosies, jo otrs cilvēks noteikti būs aizņemts.

11. Vietējie iedzīvotāji neizmanto aizkarus, un ikviens ziņkārīgais var redzēt, kas notiek citu mājās. Šis ieradums ir saglabājies kopš kara laikiem, kas nozīmēja, ka mājas iedzīvotājiem nav ko slēpt.

12. Šeit nav pieņemts dāvināt dārgas dāvanas. Pat atnākot uz kāda kāzām, dāvanas budžets būs ne vairāk kā 50 eiro.

13. Ja esat saslimis un paziņojat par to savam darba devējam, tad pastāv varbūtība, ka darba devējs atsūtīs pie jums ģimenes ārstu, lai pārliecinātos, ka tiešām esat slims.

 

Anna ZEMBLICKA