Kartupeļu dzimtene - Peru - pasaulei nav devusi nevienu uzmanību cienīgu recepti. Dīvaini, bet tā tas ir. Dienvidamerikas indiāņi lielākoties cepa kartupeļus uz uguns, protams, garšīgi, bet pārāk vienkārši. No eiropiešiem vācieši pirmie “izgaršoja” kartupeļus, un tieši viņi tos padarīja par masu patēriņa produktu. Cepti, vārīti, biezenī – visu to izdomāja vācieši, kartupeļu klimpas - arī viņi. Bet par pankūkām viss nav tik skaidrs un saprotams.
Kartupeļu pankūku recepte pirmo reizi tika publicēta 1830. gadā, Jana Šitlera pavārgrāmatā. Bijušais pavārs pēdējos 20 dzīves gadus veltīja recepšu krājumu rakstīšanai, pārsvarā vācu un franču ēdieniem. Kartupeļu pankūkas šajās grāmatās tika minētas kā turīgo pilsētnieku svētku ēdiens, kas visbiežāk tiek pasniegts ar ābolu biezeni un ne citādi.
Līdz 19. gadsimta vidum kartupeļi Lietuvas Lielhercogistes teritorijā bija labi zināmi un novērtēti. Bet vai bija pankūkas? Bija, vienkārši nevarēja nebūt. Bet izplatījās šis ēdiens, pateicoties ebrejiem. Kāds iebildīs, ka “draņikus” (kartupeļu pankūkas) ir izgudrojuši baltkrievi, un par to nav šaubu. Viss ir pareizi, ja precizējam, ka baltkrievi bija litviņi (galvenie Lietuvas Lielhercogistes iedzīvotāji), un viņiem blakus ilgu laiku dzīvoja litvaki - lietuviešu ebreji.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.7
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
