Citrons: dabas noslēpums un vitamīnu krātuve

Pirmā citrona pieminēšana pavārgrāmatā ir datēta ar mūsu ēras 10. gadsimtu, kad viens no arābu autoriem nolēma publicēt recepti - citronu sukādes ar medu. Bet tas nebūt nenozīmē, ka citroni iepriekš nekādā veidā nav izmantoti. Ir tieši otrādi. Citroni tajā laikā tika uzskatīti par tik ikdienišķu, ka receptes ar tiem vienkārši netika uzskatītas par izcilām un grāmatās pieminēšanas vērtām. Biologi saka, ka Indijas ziemeļi kļuva par šī augļa dzimteni, taču viss noslēpums ir tajā, ka citronu nav radījusi daba. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka citrons ir kāda selekcionāra darba rezultāts, kurš nāca klajā ar ideju krustot rūgto citronu un rūgto apelsīnu. Neviens nezina, kāpēc un kā šis selekcionārs varēja paredzēt, ka divi krustoti rūgti augļi, radīs smaržīgus un skābus augļus. Jautājumi palika neatbildēti. Bet citroni ātri ieguva popularitāti. Tos izmanto kulinārijā: dzērienos, marinādēs, desertos. To ārstnieciskās īpašības min slaveni ārsti. Bet galvenais, protams, ir garša. Arābi jau vairākus gadsimtus ir bijuši galvenie citronu pazinēji. Viņi pirmie ieveda augļus Eiropā un sāk tos aktīvi tirgot.

Ēģipte citronus tirgoja ļoti veiksmīgi. Romieši novērtēja augļus un bija pirmie [...]

Andrejs JAKUBOVSKIS
 

Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.39

Attēlā: Citronu kurds (vārītais krēms) (recepte laikrakstā) 
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  ezerzeme@ezerzeme.lv