Sēnes ir senākie dzīvie organismi uz mūsu planētas. Miljardu gadu vai pat vairāk tie nav īpaši mainījušies, tikai kļuvuši sīkstāki un daudzveidīgāki. Interesantākais ir tas, ka strīdi starp biologiem joprojām turpinās. Viņi nevar vienoties par to, vai sēnes uzskatīt par dzīvniekiem vai augiem. Jo šiem apbrīnojamajiem organismiem ir gan pirmo, gan otro pazīmes.
Ja senos laikos šādu apjukumu var izskaidrot, tad pēc mikroskopa izgudrošanas un zinātnisko pētījumu uzkrāšanas visām šaubām vajadzēja izklīst. Bet nē, par sēnēm neskaidrību mazāk nepalika. Pēdējā laikā ir izskanējuši viedokļi, ka sēnēm piemīt inteliģence. Iedomājieties?
Senatnē sēnes uzskatīja par "dievu ēdienu", "raganu augli". Daudzām tautām ir tradīcijas un leģendas par sēņu izcelsmi. Tās nekādā gadījumā nevar saukt par parastiem dabas produktiem, ar kuriem cilvēki ir sākuši mieloties kopš neatminamiem laikiem. Sēnes bija maģisks rituālu produkts. Dienvidamerikas indiāņi sēnes saistīja ar pāreju uz mirušo pasauli un gatavoja no tām īpašas dziras. Senajā Eiropā sēnes augstu vērtēja pēc to garšas, kā arī pēc ārstnieciskajām īpašībām, kas bija zināmas. Īpašā cieņā sēnes bija Romā. "Imperatora sēne", kas ir mušmires tuvākā "radiniece", tika pasniegta tikai aristokrātiskākajos banketos. Sēņu ēdienus savos rakstos aprakstīja jau Plīnijs Vecākais, Aristotelis, Teofrasts un Hipokrāts. Visi bija gardēži, visiem garšoja sēnes. Viduslaiki sēnēm bija grūts laiks. [..]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.46
Attēlā: Kaltētu baraviku krēmzupa (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
