Kuku: omlete Azerbaidžānā

Olu patēriņš mainījās aptuveni 75. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Dienvidaustrumāzijā tika pieradinātas vistas. Uzreiz jāsaka, ka gandrīz līdz pašām viduslaiku beigām vistu olas bija vairāk greznība nekā parasts produkts.

Sāksim ar faktu, ka vistu olas toreiz bija uz pusi mazākas nekā mūsdienu. Lai pabarotu ģimeni ar olu kulteni, bija jāizmanto kādi divi desmiti olu, kas bija nepieļaujama izšķērdība. Tāpēc ilgu laiku vistas tika turētas tikai gaļas dēļ, un olas tika ēstas vai nu ļoti reti, vai arī izpostot savvaļas putnu ligzdas. Līdz šim daudzās valstīs tieši savvaļas pīļu, zosu, paipalu olas tiek uzskatītas par delikatesi. Bet vistas ola, līdz nonākšanai uz cilvēka galda, mēroja garu un sarežģītu ceļu.

Laikā, kad uz planētas parādījās pirmās civilizācijas, cilvēki jau bija iemācījušies audzēt mājputnus, tostarp svaigu olu iegūšanai. Senajā Ēģiptē vārītas olas pasniedza faraonam, romieši maltīti sāka ar olām. Tomēr līdz 16. gadsimtam olas bija aristokrātu un valdnieku ēdiens. Vienkāršie cilvēki tās nevarēja atļauties. Toties Persijas šaham olu kultenis tika pasniegts regulāri. Turklāt jau pirms piecsimt gadiem bija izdevies no šī vienkāršā ēdiena izveidot īstu kulinārijas šedevru. No Persijas šī tradīcija nonāca Azerbaidžānā, kur tā tika radoši pārstrādāta, papildināta un rotāta ar unikālu kaukāziešu kolorītu.

Olu ēdienus visbiežāk ēd brokastīs. Tam ir zinātnisks izskaidrojums. Olbaltumvielas, zems ogļhidrātu saturs, veselīgi tauki, aminoskābes – tas viss rada sātu uz pietiekami ilgu laiku un bez jebkāda kaitējuma veselībai un smaguma sajūtas kuņģī. Diskusijas par olu lietderību vai kaitīgumu cilvēkam ir beigušās jau sen. Vistas olu vērtība ir pierādīta, lietojot tās saprātīgi - ne vairāk kā divas dienā.

Pasaules kulinārijā zināms daudz dažādu olu kulteņu un omlešu veidu. Iespējams, slavenākās no tām ir Izraēlas šakšuka, itāļu fritatta un spāņu tortilla. Šajā rindā azerbaidžāņu Kuku ieņem pieticīgu vietu, un pilnīgi velti, jo šī omlete ir izcila vitamīnu ''bumba'' un lielisks ēdiens tiem, kuri vēlas zaudēt svaru vai vienkārši rūpējas par savu figūru. Pats vārds “kuku” var tikt tulkots kā “sit-sit”, kas patiesībā ir precīzs šī ēdiena pagatavošanas procesa apraksts. Bet tas nav galvenais, galvenais ir detaļās un receptē!

Kuku par omleti var saukt tikai nosacīti. Galvenais šajā ēdienā nav olas, bet gan zaļumi, kas kuku padara īpaši vērtīgu brokastīs. Pirmkārt, spināti. Tiem vajadzētu būt daudz, un tos pēc kātiņu noņemšanas vajag smalki sagriezt. Tādā pašā veidā jāsasmalcina svaigs koriandrs, zaļie lociņi (bez baltajiem galiem!), pētersīļi un nedaudz svaigu piparmētru lapu (bez šiem zaļumiem ēdiens neizdosies pilnībā azerbaidžāniski!). Kad zaļumi gatavi, var sākt gatavot olu kulteni ar piedevām.

Lielā traukā iesit astoņas olas, pievieno šķipsniņu sausa timiāna un lielu glāzi dabīgā jogurta bez piedevām. Visu kārtīgi samaisa un viegli saputo, līdz iegūta viendabīga masa. Pievieno sāli, piparus, visus zaļumus, vēlreiz kārtīgi samaisa un viegli sakuļ. Pusfabrikāts ir gatavs!

Ķiršu tomātus rūpīgi noskalo tekošā ūdenī un nosusina uz papīra dvieļa. Tomātus liek uz cepešpannas, apslaka ar olīveļļu (ja gribam iegūt īsteni austrumniecisku garšu, tad olīveļļu var aizstāt ar kokvilnas sēklu eļļu, lai gan mūsu veikalos to nav tik viegli atrast) un liek cepeškrāsnī 20 minūtes cepties vidējā temperatūrā.

Pannā izkausē gabaliņu sviesta (vēsturiski nepieciešami auna tauki, bet ar to sarūpēšanu atkal var būt problēmas) un pievieno dažas iepriekš smalki sagrieztas ķiploka daiviņas. Viegli apcep. Noņem no uguns. Omletes masu lej tajā pašā pannā, virsū uzliek gabaliņu sviesta un liek cepties cepeškrāsnī uz 15 minūtēm 180 grādu temperatūrā. Gatavu omleti dekorē ar ceptiem tomātiem un, bez šaubām, klāt pasniedz saldu piparmētru tēju un lavašu. Īstas azerbaidžāņu brokastis neatstās vienaldzīgu nevienu!

Klasisko recepti var papildināt. Azerbaidžānā kuku labprāt pievieno ziedkāpostus, saldos piparus, baklažānus, cukini, burkānus un citus dārzeņus. Šajā gadījumā ēdiens iegūst pilnīgu pusdienu ēdiena izskatu. Faktiski arī zaļumu komplektu var nedaudz mainīt. Piemēram, pievienojot dilles. Bet spinātu vietā var ņemt jaunās skābenes, tikai šajā gadījumā jogurtu vajadzētu aizstāt ar pienu vai krējumu, pretējā gadījumā omlete garšos pārāk skābi, kas ne visiem patiks.

Ja vēlaties nogaršot kaut ko pavisam īpašu, tad kuku var pievienot valriekstus, kā arī bārbeļu ogas. Bet tad ēdiens sauksies “kuku sabzi”, un tas tika pasniegts persiešu šaham jau pirms trim gadsimtiem. Lielisks jogurta aizstājējs var būt siers (brinza, suluguni, fetaki). Labu garšu iegūsiet, ja tomātus cept kopā ar omletes masu. Bet šajā gadījumā jums jābūt gatavam tam, ka ēdiena krāsa nebūs tik pievilcīga. Jebkurā gadījumā kuku rotās jūsu galdu, un, iespējams, kļūs pat par jūsu iemīļoto ēdienu! Labu apetīti!

Andrejs JAKUBOVSKIS

Foto: Pavasara omlete (recepte laikrakstā)