Siera gatavošanu cilvēki iemācījušies jau sen. Mūsdienās daudzas valstis lepojas ar savām siera tradīcijām, un trīs siera lielvalstis ir Francija, Itālija un Vācija. Nu, kurš, sakiet man, nezina par franču rokforu, itāliešu gorgonzolu, vai vācu handkese?
Visi ir dzirdējuši arī par brinzu, daudzi izgaršojuši un novērtējuši. Bet brinzu, atšķirībā no citiem sieriem, var saukt par visu citu izcilo sieru valstības pārstāvju priekšteci. Brinzai ir vismaz septiņi tūkstoši gadu vai pat vairāk. Mūsdienu pētnieki šo marinēto sieru uzskata par slovāku siera ražotāju izgudrojumu, taču šī ideja ir pretrunīga, saistīta ar to, ka šis siers pirmo reizi rakstītos avotos minēts Slovākijā, 15. gadsimta otrajā pusē. Bet tas nebūt nav rādītājs. Turklāt pats nosaukums - brinza (branža) - cēlies no rumāņu valodas, un, kā zināms, rumāņu un moldāvu valodas ir viena valoda. Tas nozīmē, ka varam brinzu piedēvēsim moldāvu pienskābes gardumiem. Turklāt nav iespējams iedomāties Moldovas virtuvi bez šī pārsteidzošā un unikālā produkta, kas ir vietējās virtuves lepnums.
Senākā no leģendām par brinzu vēsta par arābu tirgotāju, kurš dzīvoja piektajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Paņēmis ceļā ādas tarbu ar kazas pienu, tirgotājs par to aizmirsa un atcerējās tikai dažas dienas vēlāk. Atverot tarbu, tirgotājs sajuta skābuma smaržu, bet piena vietā tajā bija caurspīdīgas sūkalas un svaiga siera gabaliņš. Sūkalas lieliski remdēja slāpes, un siers izrādījās garšīgs un neparasts. Tā radās brinza vai drīzāk brinzas priekštecis.
Ja pavisam godīgi, mūsdienu Moldovā un Rumānijā par brinzu sauc parastu biezpienu. Tur sieram ir cits nosaukums - telemea. Bet visā pasaulē brinzu pazīst tieši kā sieru, tāpēc runāsim par brinzu kā par sieru.
Viena kilograma brinzas pagatavošanai nepieciešami aptuveni četri litri kazas vai aitas piena, ja sieru gatavo no govs piena, tad izejvielu nepieciešams trīsreiz vairāk. Principā pat visparastākajā daudzdzīvokļu mājas virtuvē jūs varat pagatavot brinzu pats. Bet ir dažas problēmas ar fermenta komponentiem, kā arī ar īpaša temperatūras režīma ievērošanu. Tāpēc vislabāk, protams, ir iegādāties gatavu sieru. Kas tajā tik neparasts? Kāpēc tas ir tik augstu novērtēts gandrīz pusē valstu, kas ir atzīmētas uz globusa?
Mihaila Bulgakova romānā “Meistars un Margarita” Volands saka: “Mans dārgais! Brinza nevar būt zaļa! Tai ir jābūt baltai, kāds Jūs ir apmānījis!” Volandam grūti iebilst, bet tas ir iespējams! Brinza var būt ne tikai balta, bet arī dzeltenīga, kā arī krēmīga. Tomēr labākā no visām patiešām ir sniegbalta, elastīga, ar neregulāras formas tukšumiem, sulīga un ar izteiktu sviesta smaržu. Siers ir sāļš, bieži pārāk sāļš, bet pēc tam to mērcē vai nu pienā, vai tīrā ūdenī. Parasti pietiek ar vienu stundu, lai liekā sāls no siera izzustu, taču daudzas saimnieces labprātāk izmanto nemērcētu brinzu, sajaucot to ar nesālītiem produktiem. Moldovas virtuvē brinzu visbiežāk ēd ar tomātiem un baltmaizi, pievienojot nedaudz olīveļļas un ķiploku. Moldovā iemīļoto kukurūzas biezputru mamaligu ir grūti iedomāties bez brinzas. To bieži pilda placindās, pievieno salātiem. Brinza ir pierādījusi sevi kā lielisks pīrāgu un moldāvu vareņiku pildījums.
Mūsu veikalos īsta brinza parādās reti, un par tās kvalitāti var strīdēties. Bet Rīgas tirgū var nopirkt īstu izcilas kvalitātes marinētu brinzu. Tomēr Rīga ir tālu. Bet gandrīz visur lielveikalos pārdod grieķu fetas sieru, kas patiesībā arī ir brinza un ar to var viegli aizstāt brinzu salātos, piedevās vai uz parastā baltmaizes gabala ar tomātu šķēli. Pat izlutinātie franči, kuriem dzimtenē ir simtiem izsmalcinātāko sieru šķirņu, bieži izmanto brinzu maizes gatavošanai vai mērcēs dārzeņu ēdieniem. Tas tāpēc, ka šis siers ir ļoti veselīgs. Augstais sāls saturs padara brinzu ne pārāk piemērotu cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. Bet tas, iespējams, ir vienīgais ierobežojums šim sieram. Zems tauku saturs (ne vairāk kā 20%), bez ogļhidrātiem, augsts olbaltumvielu, kalcija un fosfora saturs padara šo sieru par nenovērtējamu diētisku produktu. Regulāra un mērena siera lietošana padarīs kaulus stiprākus, matus skaistākus, zobus veselākus. Siers aktivizē vielmaiņas procesus un kuņģa-zarnu trakta darbu. Siers palīdz tikt galā ar lieko svaru, simts gramu siera enerģētiskā vērtība ir tikai 235 kilokalorijas! Brinza palīdzēs tiem, kas nodarbojas ar smagu fizisku vai intelektuālu darbu. Taču galvenais, brinza bagātinās garšas sajūtas un dažādos kulinārijas redzesloku ikvienam, kurš šo sieru ieviesīs savā uzturā.
Brinzu var pievienot picai, tā labi sader ar itāļu makaroniem, garšīgas kartupeļu pankūkas var pagatavot, kartupeļu masai pievienojot nedaudz brinzas. Siers lieliski sader ar gaļu, īpaši liellopu gaļu. Sajaucot brinzu ar zaļumiem un olu dzeltenumiem, var iegūt izcilu pildījumu vārītu olu pildīšanai. Siera garša lieliski sader ar omleti vai visparastāko olu kulteni. Un, ja biezpiena plācenīšu masai pievienosiet nedaudz slaveno moldāvu sieru, tad ēdiens dzirkstīs ar pilnīgi jaunām krāsām un iepriecinās ar neparastu garšu ansambli. Bet, lai visas šī produkta derīgās vielas sekmīgi uzsūktos, siers jālieto kopā ar dārzeņiem, īpaši ar tomātiem, sarkanajiem pipariem un svaigiem gurķiem. Ideju ir daudz, atliek tikai iegādāties brinzu, lai dažādotu savu gastronomisko pieredzi un iepriecinātu gan sevi, gan viesus ar jauniem ēdieniem! Labu apetīti!
Andrejs JAKUBOVSKIS
Foto: sviestmaizes un salāti ar brinzu (recepte laikrakstā)