Lielos Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus Latgales sirdī Aglonā šogad ievadīja III Latvijas Jauniešu dienas, kuru moto bija “Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums maniem ceļiem” (Ps. 119, 105). Vairāk nekā no trīsdesmit draudzēm ap divi tūkstoši oficiālo Jauniešu dienu pārstāvju svētceļoja kājām, un 12. augustā viņu ceļi satikās Starptautiskajā svētvietā, saplūstot kopā ar tūkstošiem citu svētceļnieku. Kopā ar mūsu valsts jauniešiem saklausīt Dievu un Viņam atbildēt šeit bija ieradušies vienaudži no Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas, Itālijas, Francijas, Norvēģijas, Slovākijas... Dziesmās un lūgšanās kopā ar katoļiem Dievu slavēja un Dievmātes patvērumu izlūdzās pareizticīgie, luterāņi, citi kristieši un neticīgie. Noguruši, bet laimīgi viņi svinēja uzvaru pār ceļa grūtībām un paši pār sevi.
Katram Jauniešu dienu dalībniekam Jēzus caur Dievmātes mīlestību bija sagatavojis kādu žēlastību, kādu izaicinājumu. To saņēma ikviens, kam bija atvērta, ilgu piepildīta un paļāvīga sirds. Bīskapu katehēzes. Nodarbības daudzajās interešu grupās, dievkalpojumi, adorācijas, citas garīgās aktivitātes kļuva par īstu ticības padziļināšanas, Svēto Rakstu izpratnes, tuvākmīlestības un lūgšanu skolu.
Jauniešu un svētceļnieku galveno sv. Misi 14. augustā vadīja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Peters Stefans Curbrigens. Savā uzrunā ekselence aicināja jauniešus Kristu likt savas dzīves centrā. Arī pāvesta Benedikta XVI vēstījumā Latvijas jauniešiem, ko nolasīja bīskaps Jānis Bulis, izskanēja pamudinājums mīlēt Jēzu. Vēstījumā tika uzsvērts, ka arvien labāk iepazīt Kristu un izvēlēties ceļus, kas atbilst Viņa gribai, palīdz Svēto Rakstu lasīšana un pārdomāšana.
Savos iespaidos par III Latvijas jauniešu dienām Aglonā dalījās Krāslavas draudzes jauniešu vadītāja Aija Uzula.
— Lai piedalītos III Latvijas Jauniešu dienās, mēs, 24 jaunieši no Krāslavas draudzes, 10. augustā uzsākām triju dienu svētceļojumu. Aglonu sasniedzām jau 28 cilvēku sastāvā, bet vēlāk mums pievienojās vēl viens. Mūsu nebija daudz, tāpēc paspējām viens ar otru sadraudzēties. Mūsu vidū bija daudz ļoti labu cilvēku. Grupā bija arī viens luterānis. Kad jautāju puisim, kāpēc nāk kopā ar katoļiem, viņš atbildēja, ka ir interesanti būt kopā ar mums, patīk viss, kas notiek.
Visu ceļu dziedājām un lūdzāmies ģitāras pavadībā. Mums bija karogs ar uzrakstu “Dieva mīlestība, nāc!” Caur šo moto un dziesmu ar tādu pašu nosaukumu mēs izpaudām sevi svētceļojumā un prezentējām grupu Jauniešu dienās.
Pirmo nakti nakšņojām Izvaltas skolas sporta zālē. Bet sākumā iegriezāmies baznīcā, kur mūs laipni uzņēma prāvests Alberts Cimanovskis, pastāstīja par dievnamu. Nākamajā rītā tēvs Alberts noturēja ļoti sirsnīgu sv. Misi. Speciāli uzaicināja ērģeļnieci, ar kuru kopā dziedājām arī mēs.
Otrās dienas svētceļojums beidzās Raģeļu baznīcā, kur mūs jau sagaidīja Krāslavas prāvests Eduards Voroņeckis un kleriķis Māris Laureckis. Vēl ilgi atcerēsimies skaisto Krustaceļu šajā dievnamā. Es ļoti uztraucos — kā tas sanāks? Bet bija aizkustinoši. Visi gājām ar iedegtām svecītēm. Daudzi lasīja meditācijas stacijās. Vēlāk tika izteikta ideja, ka jauniešu Krustaceļu vajadzētu pārvērst par tradīciju.
Pēc Krustaceļa notika saturīgas pārrunas. Priesteris Eduards un kleriķis Māris atbildēja uz daudzajiem jauniešu jautājumiem par šobrīd sabiedrībā rotējošām tēmām, piemēram, par homoseksualitāti. Pārliecinājos, ka mazā grupā jaunieši vairāk atraisās. Vēlāk katehēzēs bīskapu vadībā nebija tik daudz jautājumu, kaut gan viņi skāra ļoti aktuālas tēmas, piemēram, kardināls Jānis Pujats — par ģimenes lomu, laulību, laulāto attiecībām.
Daudzi jaunieši svētceļojumā piedalījās 6.-8. reizi. Ar katru gadu viņi iegūst sev kaut ko jaunu. Tie, kuri kājām gāja pirmoreiz, bija ļoti priecīgi, ka izturēja. Aglonā mēs ienācām 12. augustā noguruši, bet laimīgi.
Jauniešu dienas — tie ir jauni iespaidi, jaunas iepazīšanās, jauni draugi. Es personīgi piedalījos arī II Latvijas Jauniešu dienās Madonā, kā arī diecēzes Jauniešu dienās. Šoreiz viss bija nedaudz citādāk, ja var tā izteikties — nedaudz samudžinājies. Aglona šajās augusta dienās pati par sevi ir kaut kas īpašs. Dievmātes svētkos cilvēki nāk meklēt mieru, izlūgties piedošanu, vēlas ilgāk palikt adorācijā Vissvētākā Sakramenta priekšā, palūgties Marijas brīnumdarītājas svētbildes priekšā. Vēlme piedalīties gan Jauniešu dienu aktivitātēs, gan Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku svinībās ienesa tādu kā sajukumu, arī nogurumu. Nepietika laika pat iemācīties no galvas Jauniešu dienu himnu, un tā te reti skanēja.
Šogad, manuprāt, bija ļoti jauks garīgās mūzikas koncerts karaoke versijā, kur piedalījās pastāvīgās kristīgo mūziķu grupas, vienai pievienojās pat amerikāņu dziedātāja. Varējām visi dziedāt līdzi, jo vārdi bija lasāmi uz ekrāna. Bet šo skaisto koncertu es, tāpat kā vairāki citi, nenoklausījos līdz galam, jo gribēju piedalīties bīskapa Lapeļa vadītajā pusnakts sv. Misē. Nākamajā dienā aizgulējos uz bīskapa katehēzi, jo tā bija agri no rīta.
Optimisma un pozitīvisma caurstrāvots bija pats pirmais jauniešu dienu lielākais pasākums — mūzikls “Veronika grib dzīvot”. Man likās, ka tajā ļoti profesionāli tika atainots Koelju grāmatas “Veronika grib mirt” saturs.
Jaunieši labprāt piedalījās interešu grupās, kuru, šķiet, bija pāri divdesmit. Es izmantoju iespēju dziedāt ekumēniskajā Gospeļkorī, kur dažādu konfesiju kristieši atdod godu Dievam ar ritmiskām dziesmām, mazliet piedejojot klāt. Man, tāpat kā citiem, tas ļoti patika. Tā kā studēju Rīgā, domāju izmantot iespēju iestāties šajā korī. Vairāki krāslavieši mācījās ar senebreju deju palīdzību slavināt Dievu un bija par to sajūsmā. Darbojās Rožukroņa grupa. Vienu interešu grupu vadīja itāļu aktrise. Varēja piedalīties ekskursijās pa Aglonu, daudz ko uzzināt par bazilikā esošiem sakrālajiem dārgumiem.
Kā grupas vadītāja esmu bezgala pateicīga visiem tiem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja, veda mūsu mantiņas, atbalstīja ceļā. Īpašs paldies priesterim Eduardam un kleriķim Mārim. Mēs par visiem jums lūdzamies. Bet kā pateicību Dievam un Dievmātei par svētceļojumu un jauniešu dienām mēs 15. augusta vakarā Krāslavas baznīcā pie Dievmātes altāra nolikām ziedu pušķi un naudas ziedojumu.
Jauniešu dienās mēs visi guvām garīgo atjaunotni. Mēs sapratām, ka ticībā pats galvenais — būt patiesam pret Dievu un sevi. Jauniešiem, kuri vēl nepazīst Dievu, novēlu uzdrīkstēšanos, vēlmi Viņu meklēt. Ja šādas vēlmes nebūs, Dievu nekad neatrast.
Es pati šos meklējumus sāku ar dziesmu draudzes jauniešu korī. Viena no iespējām ir kopā ar pārējiem bērniem un jauniešiem svētdienās pie Dievmātes altāra sākt lūgties Rožukroni. Ir arī citi ceļi Dieva meklējumos, vajag tikai tos izmantot. Un tad Kristus būs mūsu dzīves centrā.
Pārdomas pierakstīja Genovefa KALVIŠA
