To, ieradušies ciemos pie Tumaševiču ģimenes Krāslavā un pasnieguši astoņus kilogramus smago maizes klaipu, vēlēja labdarības pasākuma “No rokas rokā” pārstāvji. Janvārī apritēs četri gadi, kopš turpinās “Latvijas Avīzes” aizsāktā akcija. Tās mērķis — uzmundrināt lielos un mazos, iepriecināt un palīdzēt mobilizēties lauku apvidū dzīvojošām daudz-bērnu ģimenēm, kuras ir centīgas un visiem spēkiem tiecas izglītot savus bērnus.
Mihailam un Alīnai Dievs dāvājis sešus centīgus bērnus. Tagad viņu trīsistabu dzīvoklī goda vietā var redzēt labdarības akcijas dibinātāju un ilggadējo sponsoru — lieltirgotavas “Gerkens un partneri”, izdevniecību “RaKa” un “Lielvārds”, SIA “Klippan-Saule”, a/s “Lauku Avīze” — dāvātu Atzinības rakstu par centieniem bērnu skološanā. 5. klases skolniece Viktorija un trešklasniece Zarina ir poļu pamatskolas 15 labāko audzēkņu skaitā. Arī pirmklasnieces Anastasijas mācību darbs visbiežāk tiek vērtēts ar ierakstu “Malacis!” Tikai labas atsauksmes vecāki saņem par nopietno pirmsskolnieku Mihailu — jaunāko. Pagaidām grūti pareģot nākotni darbīgajai Rasmai, kura tikai trešo mēnesi apmeklē bērnudārzu “Pienenīte”, kā arī ģimenes pašreizējam lielākajam “problēmbērnam” pastarītim Jevģēnijam. Atšķirībā no vecākajām atvasītēm, tikko nostājies uz savām kājām, viņš kļuva visādu stiķu un niķu pilns: nedalītu uzmanību pieprasošs, kaprīzs un bieži pat kauslīgs. Māte nespēj šādu uzvedību izskaidrot, tikai secina: “Droši vien Dievs caur Žeņu grib mūs visus pārveidot, kaut ko iemācīt.” Vecākie bērni, cik vien spēj, palīdz tētim un mammai mazo, mīļo “kausli” audzināt. Lai kopējo baznīcas apmeklējumu laikā nepaklausīgais nerātnis neieļaunotu ticīgos, ģimene pat nolēma uzsākt lūgšanu pēc palīdzības mazā brālīša Sargeņģelim.
Kopējās lūgšanas, piedalīšanās sv. Misē ne vien svētdienās, bet arī darbdienās, kur Viktorijai bieži vien tiek uzticēta Svēto Rakstu lasīšana poļu valodā, paļaušanās uz Dievu ir galvenie ieroči šīs dievbijīgās ģimenes grūtību pārvarēšanā. Bet to viņiem ir bez gala un malas: parādi par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem, trūcīgs uzturs, finansiālo līdzekļu deficīts mācību piederumu, medikamentu, apģērba, apavu, visnepieciešamākās dzīvokļa iekārtas un sadzīves priekšmetu iegādei utt.
Zarina un Nastja ļoti labi zīmē, skolotāji iesaka viņām apmeklēt Mākslas skolu. Bet krāsas un citi vajadzīgie piederumi ir dārgi, to trūcīgā ģimene nevar atļauties. Neskatoties uz veselības problēmām, Mihails bija spiests doties prom no mājām labāk apmaksāta darba meklējumos. Piedāvātais darbs ir grūts, izturēt palīdz vienīgi lūgšanas un vēlme iepriecināt savus mīļos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.
Mihails un Alīna ir pieticīgi cilvēki, prot priecāties par to mazumiņu, kas viņiem ir. Vislielāko gandarījumu viņiem sagādā bērni. Arī labie cilvēki, kuru pasaulē netrūkst. Nu kaut vai akcijas “No rokas rokā” labdaru apciemojums: vai tas nav Dieva darbs? Bez SIA maizes ceptuves “Lāči” dāvātās garšīgās rupjmaizes, kāda agrāk Tumaševiču galdā nav redzēta, ģimene saņēma arī daudz citu praktisku lietu: kliņģeri, eļļu, rotaļlietas (no konstruktora koka detaļām Mišam tik ļoti patīk veidot savu fantāziju celtnes), grāmatas, žurnālus, apģērbu.
Šim pārsteigumam pēc mēneša sekoja vēl viens un ne bez iepriekšējo labdaru gādības. Kristīgās palīdzības fonds dāvāja Tumaševičiem čeku Ls 500 vērtībā nepieciešamo mantu iegādei. “Tāda laime!”, priecājas Alīna. Pēc formalitāšu nokārtošanas (kur, starp citu, netrūkst vietējo tirgotāju birokrātijas) laimīgā ģimene varēs priecāties par jaunu dīvānu, galdu un lielgabarīta ledusskapi. Ja vien izdotos Mišam un Nastjai iegādāties 32. izmēra, bet Zarinai un Vikai 33. izmēra siltos zābakus, varētu ar mierīgu sirdi sagaidīt ziemu.
Arī Nācaretes svētajai ģimenei acu priekšā arvien bija nedrošība par rītdienu. Bet cik daudz miera, vienprātības, saticības un labvēlības bija starp Jāzepu un Mariju, ik dienas kopā lūdzoties. Arī Mihails un Alīna cenšas sekot svētās ģimenes piemēram, pārvarot šīs dzīves laicīgās grūtības. Un viņi ir bezgala pateicīgi Dievam par tiem cilvēkiem, kurus Viņš sūtījis to dzīves ceļā. Īpaši silti viņi atsaucas par Teresi Leščovu, kura pirmā parādīja viņiem ceļu pie Dieva un kopā ar vīru turpina atbalstīt viņus gan garīgi, gan materiāli. Atzinīgus vārdus dzirdēju par labdariem no “Caritas” Pašpalīdzības centra, Krāslavas pamatskolas Sarkanā Krusta pirmorganizācijas, domes sociālā dienesta un citiem — par atbalstu un sagādātajiem prieka mirkļiem. “Nekas šajā dzīvē nav nejaušs. Viss, kas ar mums notiek, ir Dieva griba”, pārliecināta Alīna.
Kopš Tumaševiču ģimene ir pieņēmusi Kristu par savu Glābēju un Mariju par savu Patvērumu, Dievs aizvien ir rūpējies, lai varētu piepildīties cilvēces pirmsākumos Radītāja teiktais “Audziet un vairojieties”, lai viņu mājās nekad netrūktu maizes un svētības.
Genovefa KALVIŠA
