* 1. janvārī katoļiem ir lieli svētki — Vissvētākās Jaunavas Marijas Dieva Mātes svētki.
1968. gadā pāvests Pāvils VI pasludināja 1. janvāri par Vispasaules miera dienu, kad Baznīca un ikviens labas gribas cilvēks ir aicināts pārdomāt un lūgties par mieru. Uz to bieži aicina arī Dievmāte savos vēstījumos Medžugorjē. Tā pērn Ziemassvētkos Miera Karaliene teica: “...Arī šodien es uz savām rokām nesu jums Bērniņu Jēzu, Miera Karali, lai Viņš jūs svētī ar savu mieru.” Kungs Jēzus ir vienīgais miera plāns, ko mums devis Dievs un kurš ir ielikts silītē, tāpēc ka Viņš ir Miera Karalis.
* 6. janvārī katoļu Baznīca atzīmē Kunga Parādīšanās svētkus (triju Ķēniņu jeb Zvaigznes dienu). Austrumu rita kristieši (pareizticīgie) šos svētkus svin 19. janvārī reizē ar Kunga kristīšanas svētkiem (katoļiem — 7. janvārī, ar ko beidzas Ziemassvētku liturģiskais laiks).
* 7. janvārī pareizticīgie svin Kristus dzimšanu. Svētās dienas turpinās līdz 18. janvārim, kuru laikā šīs konfesijas ticīgajiem trešdienās un piektdienās nav jāgavē.
* 18.-25. janvārī — lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Šogad tiek piedāvātas divas tēmas, divi aicinājumi baznīcām un kristiešiem:
1) lūgties par kristiešu vienotību un tiekties pēc tās; 2) apvienot spēkus, lai atvieglotu cilvēku ciešanas: “Kurliem Viņš dod dzirdi un mēmiem — valodu” (Mk. 7,37). Abas tēmas skar Kristus Miesas dziedināšanu, tāpēc arī galvenais šī gada lūgšanu nedēļas teksts ir dziedināšanas apraksts Marka evanģēlija fragmentā — Mk. 7,31-37.
* Katoļu Baznīcas un pāvesta lūgšanu nodomi janvāra mēnesim ir:
misiju — par Āfrikas baznīcu, lai tā, ejot savstarpējās izlīgšanas un miera ceļu, arvien vairāk kļūst par Kristus Labās Vēsts liecinieci;
vispārējais — lai Baznīcas gani turpina rādīt miera un savstarpējās saprašanās ceļu cietsirdības un varmācības apzīmogotajā pasaulē.
Genovefa KALVIŠA
