Kā viena ģimene

Nepilnos piecos savas kalpošanas mēnešos viņš jau paspējis daudz ko izdarīt šī mērķa sasniegšanai. Draudzes komitejas locekle A. Konošonoka pastāstīja, ka viņu jaunais dievbijīgais dvēseļu gans ir vienmēr optimisma pilns un ļoti darbīgs. Ar savu dedzību viņš aizrāvis arī draudzi. Nodibināts labs kontakts ar pagasta padomi, skolu, kultūras namu, kur prāvests ir biežs viesis gan dažādos pasākumos, gan ikdienā. Kopīgiem spēkiem sakārtots baznīcas dārzs, uzsākts re-monts dievnamā un dzīvojamā mājā, ar rajona un pagasta pašvaldību finansiālo atbalstu baznīcā uzstādītas divas “Jotul” krāsnis. Dievkalpojumi baznīcā tagad ir kupli apmeklēti. Ticīgie ir pateicīgi prāvestam par daudzajiem jaunievedumiem svētku svinēšanā, piemēram, par Ganiņu Misi Ziemassvētku vigilijas naktī, ko agrāk Andrupenē nepraktizēja. Klātesošos līdz asarām aizkustināja krāšņā bērnu procesija, pavadot Jēzus Bērniņu uz betlēmītēm, dievnama noformējums. Pirmoreiz dziedāja jauniešu koris, ko apmāca pats prāvests.

Lurdas Dievmātes piemiņas dienā pirmoreiz tika svinēta Slimnieku diena. Todien apmēram divdesmit veci un slimi cilvēki saņēma Slimnieku sakramentu jeb svaidīšanu ar eļļām. Sākot ar janvāri, katra mēneša trešajā svētdienā tiek aizlūgts par tiem, kas šajā mēnesī svin dzimšanas vai vārda dienu, kristību vai laulību gadadienu. Pēc sv. Mises gaviļniekus sveic gan prāvests, pasniedzot rakstisku novēlējumu, gan draudzes komiteja.

Arī aizgavēnī andrupenieši bija kopā ar savu prāvestu, piedaloties pensionāru ballē, un viņa mudināti, ir apņēmības pilni svētīgi aizvadīt Lielā Gavēņa laiku un sagaidīt Lieldienas.

Klusējošais svētais

Tā bieži vien mēdz dēvēt sv. Jāzepu — Jēzus audžutēvu un Marijas līgavaini, kura godam veltītos svētkus katoļi svin 19. martā. Svētajos Rakstos nav pierakstīts neviens viņa vārds. Viņš ir kā Jēzus un Marijas fons, kurš klusu, vienkāršībā un pazemībā kalpo, pildot Dieva gribu. Būdams svētās Ģimenes gal-va, Jāzeps nepretendē uz dominējošo vietu tajā, bet uzņemas atbildības smagumu, veltot Jēzum un Marijai savu darbu, rūpes un gādību.

Pāvests Pijs IX ir pasludinājis sv. Jāzepu par Katoļu Baznīcas aizbildni. Pie viņa vienmēr var griezties pēc palīdzības cīņā pret ļauniem spēkiem, kārdinājumiem un grēkiem. Sv. Jāzeps ir arī strādājošo, jaunavu, ģimeņu un mirstošo aizbildnis. Viņam varam atvēlēt savas un savu ģimeņu problēmas, grūtības, gādājot tām uzturu un pildot tēva lomu. Piesaucot sv. Jāzepu, varam izlūgt no Dieva ticības un patiesas mīlestības dāvanu, palīdzību pārbaudījumos un briesmās, kā arī brīdī, kad dvēsele gatavojas atstāt šo zemi.

Sv. Terēze no Avilas savos darbos vairākkārt ir uzsvērusi, ka tie, kas godina sv. Jāzepu, saņem īpašas žēlastības un neviena lieta, kuru vēlas Dievs, nav neiespējama.

Genovefa KALVIŠA