“Ģimene — Latvijas lepnums un spēks”

Dieva Dēls, ierazdamies pasaulē, lai atpestītu cilvēci, ienāca Nazaretes ģimenē, lai pirmām kārtām svētītu šo cilvēku sabiedrības pamatšūniņu. Viņš uzsāka šīs pasaules gaitas kā ikkatrs cilvēku bērns, ar iemiesošanos sievietē, tā svētīdams ikvienas mātes klēpi. Viņš gribēja augt un sasniegt vīra gadus mīlošas mātes Marijas un gādīga audžutēva Jāzepa paspārnē, tā svētīdams ikvienu likumīgu ģimeni.

Diemžēl lielai daļai mūsdienu sabiedrības ir atbaidoši uzskati par laulību un ģimeni. Pašlaik ģimene nonākusi dziļā krīzē: amoralitāte, kopdzīve bez laulības, laulības pārkāpšana, homoseksuālisms, aborti, sterilizācija, alkoholisms, vardarbība, šķiršanās utt. — tas ir sātana darbs. Televīzija, filmas, laikraksti, grāmatas, mūzika, internets, skola bieži vien izsmej Dieva plānu ģimenei, apgrūtinot dievbijīgu mājas dzīvi. Pat daudzi kristieši nedzīvo saskaņā ar Dieva likumiem.

Dievs radīja vīrieti un sievieti, laulību un ģimeni. Un tikai Viņš vienīgais var novērst apjukumu, izkliedēt tumsu un iedegt nesavtīgas mīlestības gaismu Savā radītajā pasaulē. Uz šo dievišķo gaismu paļaujas vairākas man zināmās ģimenes, piemēram, Jevģēnija un Olgas Podjavu, Mihaila un Alīnas Tumaševiču (Krāslava), Nikolaja Kartenko un Mārītes Zariņas (Dagda) daudzbērnu ģimene. Šie dievbijīgie vecāki saprot: lai nodrošinātu tautas pastāvēšanu, vajadzīga kupla, veselīga un morāli stabila jaunā paaudze. Kā to darīja senie latvieši, īpaši Latgalē, kuri pat nabadzībā un apspiestībā pildīja Dieva likumus, ar mīlestību pieņemot katru viņiem dāvāto bērnu, un tādā veidā saglabāja sevi kā tautu, kaut arī tai pāri ir gājuši daudzi iznīcinoši kari. Ticības gars, kas valda šajās ģimenēs, palīdz pārvarēt grūtības. Pats Dievs gādā, lai Viņa svētītos bērnus ģimenes spētu arī izaudzināt.

Kristīgajās ģimenēs parasti māte ir tās sirds un dvēsele, pavarda sargātāja un arī priesteris, viņa kopš pirmajiem saprātīgajiem gadiem māca bērnus pārmest krustu, salikt rociņas lūgšanā, iepazīt Dieva darbus pasaulē. Smags ir to bērnu liktenis, kuriem trūkst vecāku, pirmām kārtām mātes padoma, gādības, mīlestības. Kad pirms dažiem gadiem Ūdrīšu pagastā nomira piecu bērnu māte, žēlsirdīgais Dievs tomēr nepieļāva viņiem bāreņu bēdīgo likteni. Drīz vien pēc nelaimes aizbildnes un mātes atbildīgos pienākumus uzņēmās žēlsirdīga un dziļi ticīga jauna sieviete Lūcija Tihonoviča, kuras pašas dēls jau bija pilngadīgs. Tikai Dievs vien zina, cik pacietības, uzupurēšanās, saprotošas iecietības Lūcijai bija vajadzīgs, lai viņa šiem bērniem kļūtu par īstu māti, lai spētu viņus vadīt pa Dieva ceļiem. Prieks ir redzēt kuplo ģimeni dievkalpojumos ne tikai svētdienās, bet arī darbdienās. Viņu vidū ir arī divi ministranti — kalpotāji pie altāra. Varbūt tikai pēc daudziem gadiem šie bērni sapratīs, cik liela laime ir uzaugt kristīgā ģimenē, kurā no bērnības māca atšķirt labo no ļaunā, veido viņus par harmoniskām personībām, derīgiem sabiedrības locekļiem.

Bērnā jau no dabas ir stipra tieksme ieaugt tajā pasaulē, kurā viņš dzīvo. Tam pievienojas vēl Dieva žēlastība, kas darbojas kristītā bērnā. Tā ieaug arī reliģiskajā dzīvē, kas valda ģimenē. Bērna trauslā sirdsapziņas dīgļa attīstībā īpaši svarīga ir vecāku priekšzīme.

Jau vairākus gadus pēc kārtas Lielās sestdienas nakts vigīlijā esmu ievērojusi kādu ģimeni — māti, tēvu un divus dēlus — pusaudžus, kuri 3-4 stundas pavada Vissvētākā Sakramenta adorācijā pie Kristus kapa. Uzzināju, ka tā ir krāslaviešu Pētera un Vijas Plotku ģimene. Tas ir pamācošs piemērs, kā dievbijīgi vecāki ar savu paraugu ievada savus bērnus īstajā Dieva kārtībā. Kaut mums būtu vairāk tādu ģimeņu!
Ja netiek saglabāta ģimene, kādu to radījis Dievs, sabiedrībā viss sabruks — tas ir neizbēgami. Tāpēc atcerēsimies, ka tikai tad, kad ģimenē tiek godāts Kungs Jēzus Kristus, kad tā ir pilna ar Svēto Garu, tai kļūst iespējami funkcionēt saskaņā ar dievišķiem principiem.

Lūgsim Debesu Māti palīdzēt un aizlūgt pie Dieva par mūsu mātēm, par mūsu ģimenēm, lai piepildās Dieva iecere šīs sabiedrības pamatvienības veidošanā un nostiprināšanā, lai ģimenes spēj pārvarēt dziļo krīzi, kurā atrodas.

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA