“25 gadi Kunga druvā — tas nav maz”

23. maijs Izvaltas draudzei bija īpaša saviļņojuma un svinīguma pilna diena. Tik daudz tuvu un tālu ciemiņu te sen nebija redzēts. Priesteru vien — trīsdesmit! Bez pašmāju ļaudīm baznīcu piepildīja ticīgie no Rīgas, Jelgavas diecēzes, Madonas, Cēsīm, Cesvaines, Sarkaņiem, Daugavpils, Krāslavas, Aulejas, Borovkas...

Dievkalpojums sākās ar jubilāra svinīgu ievešanu baznīcā, draudzes korim skanīgi dziedot “Ved myus pi Dīva, ak Marija!” Ievadvārdos bīskaps uzsvēra, ka priesterības 25 gadu jubilejas svinēšana ir izcils notikums ne tikai Izvaltas un Borovkas, bet arī Rīgas sv. Marijas Magdalēnas draudzei, no kurienes nācis tēvs Alberts. Ekselence izteica cerību, ka šajā nozīmīgajā dienā, kas ticīgajiem ir saistīta ar atlaidām, varbūt Dievs kādam jauneklim dos paaicinājumu uz priesterību.

Svinīgo svēto Misi vadīja bīskaps J. Bulis kopā ar jubilāru A. Cimanovski MIC un Mariāņu kongregācijas Latvijas provinciālpriekšnieku P. Zeili MIC, piedaloties pārējiem klātesošajiem priesteriem. Sprediķī bīskaps runāja par priesterības būtību, par paša Kristus priesterim doto varu, par svētīgo kalpošanu dvēseļu pestīšanā. Viņš citēja pāvesta Benedikta XVI teikto par priesterības lielumu, par to, ka ticīgie gaida no priesteriem, lai viņi būtu speciālisti jomā, kas skar cilvēka sastapšanos ar Dievu. Tos, kas šaubās, vai spēs izturēt, pāvests iedrošina ar vārdiem: “Priestera spēka avots ir Kristus.” Ekselence ar vairākiem piemēriem no dzīves parādīja priestera vērtības lielo nozīmi, uzsverot, ka priesteris ir vidutājs starp Dievu un cilvēkiem.

“Diemžēl mūsdienās nav tik dziļas izpratnes par priesterības vērtību, kāda bijusi mūsu sentēviem,” — teica bīskaps. “Cik svarīgi, ka mums draudzēs ir priesteri. Nedod Dievs, ka viņu kādreiz pietrūktu!”

Diecēzes garīgais vadītājs, runājot par cienījamo jubilāru, atzīmēja, ka viņš, strādājot daudzās Latgales un Vidzemes draudzēs, kalpojis Dievam un cilvēkiem no sirds, dedzīgi pamācot ticīgos gan sprediķos, gan konfesionālā, citādi rūpējoties par to cilvēku dvēselēm, kurus Dievs viņam bija uzticējis. Bīskaps pateicās tēvam Albertam par svētīgo kalpojumu un vēlēja, lai Dievs dod viņam daudz spēka un gadu tur, kur Kristus viņu paaicinājis — gan draudzēs, gan Mariāņu kongregācijas, gan bīskapa un kongregācijas vadības uzticētos pienākumus pildot.

Savilņojošs bija brīdis, kad jubilārs atjaunoja svētsolījumus, ko bija devis, pieņemot Priesterības sakramentu. Speciālais rituāls noslēdzās ar bīskapa svētību: “Lai Dievs Tevi sargā savā mīlestībā un bagātīgi apvelta ar savu žēlastību!”

Sv. Mises noslēgumā tēvs Alberts pateicās Dievam par doto ticību un paaicinājumu uz priesterību, pateicās klātesošajam tēvam un jau mūžībā aizgājušajai mātei par viņam dāvāto dzīvību un kristīgo audzināšanu, sv. Marijas Magdalēnas draudzei un savam pirmajam garīgajam tēvam, vēlākam bīskapam J. Cakulam — par pamudinājumu uz priesterību, tēvam V. Pentjušam MIC — par iedrošinājumu kļūt par mariāņu tēvu, bīskapam, vēlākam kardinālam J. Vaivodam — par viņa iesvētīšanu par priesteri, pateicās daudziem citiem, kuri atbalstīja un bija kopā šajos gados un arī priesterības 25. jubilejā.

Vesela jūra ziedu, daudz siltu pateicības vārdu, dāvanu un sirsnīgu vēlējumu no bīskapa, brāļiem — priesteriem, draudzēm, pašvaldībām, bērniem, radiem, draugiem un ticīgajiem — tāds bija apliecinājums cienītā un mīlētā tēva Alberta Cimanovska bagātīgajam devumam, viņa sirsnībai un labvēlībai, pusi dzīves kalpojot Dievam un Baznīcai, par savu Jēzu strādājot, par savu Jēzu ciešot.”

Apsveikumus saņēma arī bīskaps J. Bulis un Rēzeknes dekāns P. Zeile, kuriem 22. maijā apritēja 30 priesterības darba gadi.

Noslēdzot svinības, V.E. J. Bulis atgādināja, ka vislabākā dāvana allaž ir lūgšana. Viņš īpaši izcēla ģimenes lūgšanas svarīgo nozīmi lielo un mazo problēmu risināšanā, aicināja ģimenes kļūt par nelielām baznīciņām, kur valda Dieva gars, svētums un tikumība. Vissvarīgākais ir rūpēties par bērnu un jauniešu ticības stiprināšanu, uz ko aicināja arī pāvests Benedikts XVI, viesojoties Brazīlijā, — uzsvēra Latgales augstākais garīdznieks.

Genovefa KALVIŠA