— Krāslavas katoļu baznīcas vēsturē atrodamas ziņas, ka dievnams iesvētīts 1775. gada 28. oktobrī, bet konsekrēts 1777. gada 26. augustā. Ar ko iesvēte atšķiras no konsekrācijas? Kurš datums uzskatāms par baznīcas “dzimšanas dienu”?
Atbildi uz šo jautājumu speciāli “Ezerzemei” sagatavoja Tilžas prāvests A. Budže:
— Konsekrācija katoļu Baznīcā ir personu vai lietu (baznīcas, altāru) iesvēte, ko veic bīskaps. Konsekrācija ir arī Pacelšanas brīdis Svētajā Misē.
Pēc Baznīcas likumiem, kad dievnams ir uzcelts (kaut nepilnīgi), to vajag pēc iespējas ātrāk kaut vai iesvētīt. Iesvētīt var arī priesteris, kuru deleģē bīskaps.
Krāslavas baznīcu iesvētīja 1775. gada 28. oktobrī. Jau pie dievnama iesvētes tiek minēts, kādam svētajam tas veltīts. Krāslavas baznīca nosaukta par godu Francijas karalim svētajam Ludvigam IX (1214.g. 25.IV-1270.g. 25.VIII). Karalis Ludvigs IX par svēto kanonizēts 1297. gadā. Arī Krāslavas toreizējais īpašnieks Plāters, baznīcas fundators, kristībā bija saņēmis svētā Ludviga vārdu.
Krāslavas dievnama konsekrācija notika 1777. gada 26. augustā, to konsekrēja Malenskas titulārbīskaps Staņislavs Bohušs Sestžencevičs, dzimis 1731. gada 3. septembrī, par priesteri ordinēts 1764. gadā, bet par bīskapu konsekrēts 1773. gada 1. septembrī, 1783. gada 11. septembrī viņš kļūst par pirmo Mogiļevas arhibīskapu. Miris 1826. gada 1. decembrī).
Konsekrācijas dienu, 1777. gada 26. augustu, var uzskatīt par Krāslavas baznīcas “dzimšanas dienu”. Tātad šogad tai aprit 230 gadu.
Genovefa KALVIŠA
