Saglabāt ticīgo stāju pēc sv. Donata parauga

Šogad ļoti īpašs bija jau svinību sākums. 28. jūnija vakarā uz Krāslavu atbrauca prāvesta Eduarda Voroņecka uzaicinātie kustības “Pro Sanctitate” (“Par svētumu”) dalībnieki no Daugavpils, lai kopā ar mums pavadītu adorācijas nakti Euharistiskā Jēzus klātbūtnē un kopā lūgtos.

Kustība veic svētuma apustulātu, un viens no tās mērķiem ir sludināt bezgalīgo Dieva mīlestību, kas atklājas Jēzū Kristū. Mūsu pienākums ir atbildēt uz šo mīlestību, tātad kļūt svētiem. Bet ceļu uz svētumu mēs varam iedzīvināt, sekojot svēto paraugam. Klātesošo dvēseles stīgām Svētais Gars pieskārās jau ievadadorācijas ar kluso lūgšanu laikā. Lūgšanu vadītāja vērsās pie katra no mums ar sv. Terēzes no Avilas vārdiem: “Atver dvēseles acis un lūkojies uz Jēzu!”, jo adorēt - nozīmē skatīties uz Kristu ar mīlestību. Un šis mīlestības skatiens spēj atklāt, ka Kristus vienmēr dāvā mums savu dievišķo spēku, priecājas par kopā pavadītiem mirkļiem, apliecina, cik vērtīgi mēs esam Viņa acīs, cik ļoti Viņš vēlas, lai mēs kļūtu svēti, lai katram varētu sacīt: “Nāc pie Manis, tu - Dieva svētais!” Kļūt svētiem nozīmē pildīt Dieva gribu savā dzīvē katru brīdi.

Adorācijas naktī kopā ar ciemiņiem nedaudzie (diemžēl!) upurgatavie krāslavieši lūdzās par visu draudzi, arī par tiem, kuri tonakt nebija nomodā. Bija lūgšanas kopā ar svētajiem - ar mocekļiem Donatu, Pēteri un Pāvilu, Jūliju un Ursulu, pāvestu Sikstu II, priesteri Vladislavu Litaunieku, māsu Faustīnu u.c. Vesperes, Rožukronis, pirmo kristiešu sv. Mise latīņu valodā pusnaktī, klusā lūgšana sv. Donata kapličā, Visu svēto litānija, Krustaceļš ar personīgiem lūgumiem, kas bija saistīts ar Krāslavas baznīcas vēsturi, Laudes - tas viss neapšaubāmi veicināja ticīgo garīgās dzīves padziļināšanos.

Vs. sakramenta adorācijas nakts tās dalībniekiem palīdzēja labāk apzināties katra kristieša aicinājumu uz svētumu, kas svinīgi pasludināts Vatikāna II koncilā.

Visās trijās sv. moceklim Donatam veltītajās svinību dienās Dieva tauta lūdza svēto aizbildnību, lai pieaugtu ticībā. Gan 29. jūnijā, svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkos, gan 30. jūnijā, Romas Baznīcas svēto pirmmocekļu piemiņas dienā, gan 1. jūlijā, sv. Donata atlaidu noslēgumā, klātesošie tika aicināti pārdomāt, cik augstu mēs katrs vērtējam savu ticību, vai kā svētie mocekļi esam gatavi par to atdot pat dzīvību.

Katra svinību diena sākās un beidzās ar sv. Misi un Euharistisko procesiju. Piektdien un sestdien notika pa četrām, bet svētdien -- trīs sv. Mises. Euharistiskais Jēzus tika pielūgts arī Vs. Sakramenta adorācijā, citos dievkalpojumos. Draudzes prāvestam E. Voroņeckim šajās dienās noturēt sv. Mises un biktēt palīdzēja priesteri A. Cimanovskis MIC (Izvalta), M. Daļeckis (Piedruja), F. Cipruss (Kombuļi), P. Raciņš (Pustiņa), M. Sivickis (Andrupene).

Sestdienas pievakarē, baznīcas zvaniem skanot, bērni kopā ar novada domes priekšsēdētāju M. Lukšu, draudzes vecāko J. Dobkeviču un citiem ticīgajiem svinīgi sagaidīja Latgales diecēzes bīskapu Jāni Buli. Viņš celebrēja vakara sv. Misi, vadīja Euharistisko procesiju, sv. Donata kapličā lūdzās mocekļa godam veltīto litāniju.

Svētdien pirms galvenā dievkalpojuma Viņa Ekselence iesvētīja atjaunoto Vs. Jaunavas Marijas statuju baznīcas dārzā. Pēc tam diecēzes garīgais vadītājs celebrēja noslēguma sv. Misi klātesošo nodomā. Tās laikā viņš speciālā rituālā bērniem un jauniešiem izdalīja Iestiprināšanas sakramentu, caur kuru tiek dāvātas Svētā Gara žēlastības: gudrības un saprāta, padoma un stipruma, zināšanu, dievbijības un Dieva bijāšanas gars.

Savās uzrunās un sprediķos bīskaps izteica gandarījumu kārtējo reizi būt kopā ar krāslaviešiem sv. mocekļa Donata svētkos un redzēt tik daudz ticīgo, kuri atnākuši tikties nevis ar bīskapu, bet ar Dievu. Ekselence vairākkārt uzsvēra, ka vislielākā dāvana cilvēkam ir ticība. Katrs ir brīvs izvēlēties ceļu, pa kuru iet, - šauro, kas ved uz Dieva valstību, vai plato, kas ved uz pazušanu. Lai spētu pārvarēt pārbaudījumus, ejot pa šauro ceļu, mums ar rožukroni rokās jānostājas uz ceļiem Dievmātes, sv. mocekļa Donata un citu svēto priekšā, lūdzot viņu aizbildnību.

Svētdienas sprediķī V. E. J. Bulis pievērsa uzmanību tam, ka Dieva valstību spēs sasniegt tikai patiesi gudrie cilvēki. Bet patiesā gudrība saistās ne jau ar iegūtajām zināšanām, sasniegto gadu skaitu vai sirmo matu daudzumu. Tā balstās uz paklausību Dievam. Mūsu nodomiem jābūt saskaņā ar Dieva plāniem, kas ietverti dievišķās gudrības grāmatā - Svētajos Rakstos. Praksē šī paklausība izpaužas pārliecībā, ka Dievs labāk par mums zina, kas katram ir noderīgs un vajadzīgs. Bet muļķība balstās uz to, ka mēs izvēlamies paši sev izdevīgus likumus un atmetam tos, kuri šajā brīdī izraisa grūtības. Te ir runa par Dieva baušļiem. Cilvēks ievēro to, kas viņam ir tīkams, atmet to, kas nav izdevīgs, sagādā zināmu piepūli, neērtības, atteikšanos no kaut kā.

Patiesa gudrība ir žēlsirdīga un labus augļus nesoša, tā nevar kalpot ļaunumam. Jēzus Kristus norāda, ka pēc augļiem var pazīt, vai tas ir labs vai slikts koks. Ja kāds ievaino un dara pāri savam tuvākajam, pat ja viņam būtu vairāki zinātniskie grādi, viņš rīkojas negudri.

Patiesa gudrība ir brīva no cilvēku uzskatiem. Vislielākos gudros var atpazīt pēc tā, ka viņi vienmēr ir tādi, kādi viņi ir - bez maldiem un liekulības. Gudrs cilvēks vienmēr dzīvo patiesībā, viņš ir oriģināls, nevis pakaļdarinājums.

Arī starp ticīgajiem nav retums tādi cilvēki, kuri dzīvo pēc principa: Dieva godam - svecīte, bet pārējo - velnam. Bīskaps aicināja ticīgos būt vienmēr patiesiem cilvēkiem, nekad neizlikties, neliekuļot, bet parādīt savu ticību diendienā. Nedarīt tā, ka baznīcā esam ticīgi, bet ārpus tās varam citādi domāt, citādi uzvesties un darīt.

Pēc procesijas, kura šoreiz lietus dēļ notika baznīcā, un lūgšanas sv. Donata kapličā, bīskaps vēlreiz uzrunāja Dieva tautu. Viņš atzīmēja, ka šogad svinam 90. gadadienu kopš Dievmātes parādīšanās trim ganiņiem Fatimā, tāpēc svarīgi atcerēties toreiz izteikto Viņas aicinājumu daudz lūgties, jo ar lūgšanu var izmainīt notikumus, novērst nelaimes un katastrofas. Laikā, kad visvairāk tiek apdraudēti bērni un jaunatne, tas ir īpaši būtiski. Baznīcai, sabiedrībai, ģimenei, skolai jārūpējas par to, lai jaunajā paaudzē tiktu saglabāta ticība un tikumība.

Augstais garīdznieks pateicās klātesošajam Polijas vēstniekam Latvijā Macejam Klimčakam, prelātam no Polijas Juzefam Majam, Saeimas deputātam Gunāram Upeniekam, novada vadītājam Mečislavam Lukšam, draudzes prāvestam E. Voroņeckim, Daugavpils dekānam A. Madelānam, priesteriem A. Cimanovskim, M. Daļeckim, F. Ciprusam, P. Raciņam un visiem ticīga- jiem par kopējām lūgšanām un Dieva godināšanu. Ekselences paldies izpelnījās restauratori no Rīgas Edvīns un Ausma Krūmiņi, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Dzintra Bukeviča par 1904. gadā baznīcas dārzā uzstādītās bezvainīgās Jaunavas Marijas skulptūras restaurāciju. Bīskaps un draudzes prāvests pateicās visiem, kas atbalsta Baznīcu un palīdzēja sv. Donata svētku sagatavošanā un norisē.

Īsu uzrunu teica arī prelāts Juzefs Majs un pasniedza dāvanu - ornātu biktij un komplektu procesijai.

Atvadoties bīskaps J. Bulis vēlēja klātesošajiem saglabāt ticīgo stāju pēc sv. Donata parauga un deva savu svētību.

Genovefa KALVIŠA