Lai sv. Terēzes apciemojums nestu augļus

Vienreizējs, neparasts fakts — iemīļotā svētā nāk pie cilvēkiem. Sirds vienkāršības apustules tā sauktais “simt gadu relikviju šķirsts” atstājis savu pastāvīgo atrašanās vietu Francijā, Lizjē Karmela kapelā, un kopš 1994. gada jau pabijis visos pasaules kontinentos. Latvija bija 41. valsts, kur ceļoja šīs svētās augšāmcelšanās un godības zīme, pamudinot ticīgos no jauna izdzīvot Evaņģēlija vēsti par Dieva žēlsirdīgo Mīlestību.

Kaut gan sākotnēji tika plānots, ka Latgalē mazo karmelīti varēs pagodināt tikai Rēzeknē un Aglonā, dievišķai apredzībai labpatika ar viņas klātbūtni svētīt vismaz 18 dievnamus, t.sk. arī Krāslavā un Dagdā. Un, kā atzīmēja bīskaps J. Bulis, kurš daudzviet pavadīja dārgo svētceļotāju, — visur ļaužu pārpildītas baznīcas, svinīga sagaidīšana un pavadīšana ar rožu alejām un ziedlapiņu lietu, sirsnīgas lūgšanas. Patiešām, īsts maratonskrējiens cauri zilo ezeru zemei, tomēr lielu svētību tai nesošs, ticību un lielas mīlestības apziņu stiprinošs. Piemēram, 19. jūlijā svēto relikviju mikroautobuss no Līvāniem ieripoja Krāslavā pusotru stundu vēlāk par paredzēto laiku, un jau tā īsais svētās ciemošanās brīdis tika samazināts, tomēr vairāki simti sapulcējušos bija saprotoši un pacietīgi, visi saņēma žēlastības caur lūgšanām, pieskaršanos šķirstiņam un rožu svētīšanu.

Bīskapi un priesteri sv. Terēzes godam veltītajos dievkalpojumos visuviet ar saviem sprediķiem un uzrunām skoloja klātesošos Dieva žēlsirdības pravietes svētuma pilnās dzīves gudrībās un aicināja sekot viņas piemēram. V.E. bīskaps J. Bulis 15. jūlija vakara sv. Misē Aglonā atgādināja, ka svētā Terēze daudz lūdzās par grēcinieku atgriešanos un par priesteriem. Mēs, savukārt, esam dedzīgāki nevis uz lūgšanām, bet uz priesteru kritizēšanu un aprunāšanu. Mums nepatīk veci, slimi draudžu gani, gribam jaunus, skaistus priesterus. Bet vai daudz lūdzamies, lai tādi būtu? Sv. Terēze māca sludināt Jēzu un nest ticības gaismu ar saviem upuriem. “Mums vajadzīga stipra ticība, bieža grēksūdze un svētā Komūnija, radikāla dzīvesveida maiņa,” uzsvēra bīskaps. Tad pieskaršanās pie “mazās svētās” relikviju šķirstiņa nesīs augļus. Tad baznīcas būs vienmēr tik pilnas, kā šodien Aglonas bazilika.”

Uzrunājot Jauniešu dienu dalībniekus un visus klātesošos Aglonas bazilikā 16. jūlijā, Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V. E. arhibīs- kaps P. S. Curbrigens uzsvēra: “Šodien esam sapulcējušies Latgales Dievmātes svētnīcā pie lielas svētās — Terēzes no Bērna Jēzus un no Svētā Vaiga, kura mūs māca, kā būt patiesiem Kristus mīlestības piekritējiem. Esam dziļi saviļņoti un pateicīgi Dievam par šo svarīgo vēsturisko momentu.” Pāvesta sūtnis nodeva Benedikta XVI sveicienus Jauniešu dienu dalībniekiem un atgādināja viņa ieteikto kopējo tēmu no evaņģēlija: “Lai jūs cits citu mīlētu, kā Es jūs esmu iemīlējis.” Nuncijs uzsvēra, ka pāvests aicina jauniešus uzticēties Dievam, sekojot svēto, Dieva draugu paraugam, lūgt viņu aizbildniecību, dzīvot kā viņi. Sv. Terēzes dzīves vēstījums ir sevišķi aktuāls mūslaiku jauniešu evaņģelizācijas skolā, atklāj kristīgā brieduma ceļu, aicina būt par Kristus mīlestības pārmantotājiem un lieciniekiem Baznīcas sirdī. Šodien daudz tiek runāts par nepareizi izprastu mīlestību. Tāpēc jāvēršas pēc palīdzības pie sv. Terēzes, kura bija “mīlestības zinātniece” un kurai bija dāvātas Dieva žēlsirdīgās Mīlestības atklāsmes. Vatikāna pārstāvis izteica pārliecību, ka caur sv. Terēzes aizbildnību varam izlūgt sev un mūsu draudzēm daudzas žēlastības. Tikai tas jādara dziļā ticībā un mīlestībā uz Dievu.

V. E. kardināls J. Pujats savā uzrunā atgādināja, ka bazilikā atrodas ne tikai svētās relikvijas, te jūtama pazemīgās svētās karmelītes garīgā klātbūtne. Sv. Misē kopējās lūgšanas laikā Kristus pazīšanas skolotājas aizbildniecībai tika uzticēti visi klātesošie, Latgales jaunieši, kristīgās ģimenes un tika lūgts, lai lielās svētās “mazais ceļš” pulcina arvien lielāku kandidātu skaitu uz priesterību un klosterdzīvi; liek mums dzīvot pazemībā un sirds vienkāršībā, uzticīgi iet pa Dieva mīlestības ceļu.

Lizjē kapsētā uz sv. Terēzes kapa krusta lasāms uzraksts: “Visu savu dzīvi Debesīs es gribu veltīt tam, lai darītu labu zemes virsū. Pēc savas nāves es likšu nolīt rožu lietum.” Nešaubīsimies, ka “mūslaiku lielākā svētā” savus solījumus pilda. Viņa ir šaubās un izmisumā grimstošo aizbildne, mazo un pazemīgo aprūpētāja, iepriecinājums ciešanās, cietumnieku un slimo eņģelis, vislielāko grēcinieku patvērums, maigā bāreņu māsa. Tāpēc sirsnīgi un lielā paļāvībā lūgsim Dievam uzticīgās klostermāsas aizbildniecību, pat vismazākās lietas darīsim ar mīlestību un ticēsim, ka Kungs sadzirdēs viņas aizlūgumus un ļaus žēlastību lietum nolīt pār mums visiem.