Jēzus ir dzīvs! Liecība

Rufuss Pereira ir katoļu priesteris, Bībeles teoloģijas doktors no Indijas, kuru Dievs apveltījis ar bagātīgām žēlastībām — atbrīvošanas un dziedināšanas harizmām (dāvanām). Šis pazemīgais Dieva dārza strādnieks ir viens no Starptautiskā Katoļu Atjaunotnes dienesta vadītājiem Vatikānā, kur ir atbildīgs par dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanu visās pasaules valstīs, ir Starptautiskās Eksorcistu (ļauno garu izdzinēju) asociācijas viceprezidents. Trīsdesmit savas kalpošanas gados tēvs Rufuss pabijis apmēram 70 valstīs, palīdzējis daudziem tūkstošiem cietēju.

2. septembrī noslēguma sv. Misē sv. Alberta baznīcā Rīgā misionārs pateicās Dievam par viņam dāvāto privilēģiju ceturto reizi apmeklēt Latviju un kļūt par liecinieku daudzajām zīmēm un brīnumiem, ko Dievs veica 31. augusta iekšējās dziedināšanas dievkalpojumā un, it īpaši, 1. septembra ciltskoka dziedināšanas sv. Misē un individuālos aizlūgumos. Tēvs Rufuss apliecināja, ka visās valstīs tā nenotiek: “Droši vien Dievs zina, ka Latvijai brīnumi vajadzīgi vairāk kā citiem.” Šeit, tāpat kā Polijā, Austrijā, Vācijā, Baltkrievijā, citās Baltijas valstīs, kur viņš pabijis pēdējo divu nedēļu laikā, pagātne vēl nav beigusies. No daudziem viņš dzirdējis par priekšteču ciešanām, tāpēc vainīgajiem esot grūti piedot.

Rekolekciju laikā piecās lekcijās un trijos sprediķos, sv. Misēs, citās kopējās lūgšanās un individuālos aizlūgumos tēvs Rufuss sagatavoja mūsu sirdis Dieva žēlastību saņemšanai. Galvenā doma bija tā, ka mūsu Dievs vienlaicīgi ir gan mīlošs, gan prasīgs. Ne uz mirkli nedrīkstam aizmirst vissvarīgāko bausli — par pilnīgu mīlestību uz vienīgo Dievu. Mūsu atbildei uz Dieva mīlestību jābūt pretmīlestībai, kas izpaužas grēku nožēlā, pazemībā un paklausībā Dievam. Katram no mums vajadzīga iekšējā jeb emocionālā dziedināšana, taču vispirms jāapzinās, kas ar mums notiek un ko mēs īsti vēlamies. Ja jūtamies atstumti, mazvērtīgi, ja mūs moka vainas apziņa, neizprotamas bailes, ar Svētā Gara palīdzību jāmeklē šo problēmu cēlonis dzimtas kokā, posmā, kad atradāmies mātes miesās, agrā bērnībā, jaunībā vai pašreizējā dzīves periodā.

Katrs, kurš vēlējās, lai tēvs Rufuss aizlūdz par dzimtas sakņu dziedināšanu, atbildēja uz vairākiem anketas jautājumiem: kurš dzimtā un ģimenē ir tecinājis kandžu un ar to tirgojies, zīlējis, apvārdojis, ārstējis ar zālītēm; kuram piemitušas dziedināšanas spējas; kurš izdarījis pašnāvību, ticis noslepkavots vai noslepkavojis citus, gājis bojā pāragrā nāvē utt. Katrs šāds gadījums ir šķērslis dziedināšanai, no kā jāatbrīvojas. Fiziskās un garīgās slimības var būt sekas senām ģimenes traumām, kā, piemēram, aborts, vardarbība, lāsti u.c. Tēvs Rufuss daudziem palīdzēja atbrīvoties no tās ietekmes, kādu atstājis sencis, kas bijis nepaklausīgs Dievam un ar savu rīcību ietekmējis mūsu veselību un dzīvi šobrīd.

Svarīgākie šķēršļu bloki, kas traucē dziedināšanu, ir nepiedošana, nenožēloti grēki, neatteikšanās no okultajām praksēm. Pēdējais, kā izrādījās, ir visaktuālākais Latvijas cilvēkiem. Tēvs Rufuss nevainoja izmisumā nonākušos, kuri meklē palīdzību nepareizā vietā un nepareizā veidā (“tantiņas”, dziednieki, gaišreģi, ekstrasensi, pareģi, zīlnieki, hipnotizētāji, horoskopi, māņticība, talismani, tetovējumi, austrumu cīņas, joga, nekristīga meditācija, sātanisku grupu mūzika, Kašpirovska un Čumaka TV seansi, okulta literatūra, t.sk. “Harijs Poters”, piederība organizācijām, kas karo pret Dievu utt.), taču ar Svēto Rakstu vārdiem mūs brīdināja no “viltus praviešiem” un tiem, kuri izliekas “par gaismas eņģeļiem”, bet patiesībā sagrauj cilvēka personību un dzīvi.

Atbrīvošanas dievkalpojums parādīja, cik daudzi nonākuši ne vien Dieva ienaidnieka kārdināšanā (darbība cilvēka iztēlē), bet arī tā apsēstībā (cilvēks atrodas ļaunā gara gūstā). Nav iespējams aprakstīt suņu reju, raganu kaucienu, citu neiedomājamu skaņu kori un konvulsijas, ar kādām Dieva spēks no apsēstā cietēja izdzina ļauno garu. Īpaši smagi atbrīvošana padevās jauniešiem, kuri bija praktizējuši okultismu, vardarbīgas spēles internetā, klausījušies smago roku, skatījušies vai lasījuši “šausmenes”, nonākuši dažādās atkarībās. Par to, ka ļaunais gars pastāv un darbojas ne vien pasakās, bet arī realitātē, rekolekciju dalībnieki tagad zina gan no Svētajiem Rakstiem un Baznīcas mācības, gan no personīgi piedzīvotā un redzētā. Svarīgi ir zināt, kā sevi pasargāt no lielākā Dieva ienaidnieka (sātana, dēmona, ļaunā gara, velna), kas ir Melu tēvs un Slepkava un kam ir divi nodomi: ar saviem meliem mūs hipnotizēt un sagraut, iznīcināt cilvēku kā personību. Un durvis, pa kurām tas visvieglāk ieiet, ir mūsu vājā griba, aptumšotais prāts, negatīvās emocijas, problēmas attiecībās, fiziskā miesa, īpašumi. Sātans visbiežāk uzbrūk labas sirds cilvēkiem, neaizsargātākajiem ģimenes locekļiem, it īpaši bērniem, tiem, kuri tiecas pēc svētuma, tuvojas Dievam.

Nepārtauktajā cīņā starp Svēto Garu un ļauno garu mums jālūdz palīdzība no Dieva. Jēzus mācīja, kā pareizi jālūdzas: vispirms vajag meklēt Dieva valstību un Viņa taisnību, viss pārējais (laicīgie labumi, ko visbiežāk lūdzam) tiks dots klāt (Mt. 6, 7-33). Tēvs Rufuss šo patiesību (un ne tikai šo) ļoti pārliecinoši ilustrēja ar piemēru no savas eksorcista prakses. Kāds vīrietis, kurš bija ievērojis pilnīgās dziedināšanas trīs galvenos principus un lūdzis no Dieva garīgo dziedināšanu caur sirsnīgu grēku nožēlu, iekšējo dziedināšanu caur piedošanu sievai, atbrīvošanu no alkohola atkarības un okultajām praksēm, saņēma klāt vēl trīs mazākas žēlastības, kuras nelūdza, — slimās kājas fizisko dziedināšanu, laulības attiecību sakārtošanu un finansiālo palīdzību parādu dzēšanai. Dievs taču zina, kas mums vajadzīgs.

Svētdien, pēc noslēguma sv. Mises, uzstādītā Vs. Sakramenta priekšā klātesošie pārpildītajā sv. Alberta baznīcā kopā ar tēvu Rufusu ļoti sirsnīgi lūdzās par ļaunuma izdzīšanu no Latvijas zemes, par mūsu tautu, bijušo un esošo prezidentu, parlamentu un valdību, valsts varas institūcijām un valstsvīriem, jaunatni un bērniem, slimajiem un cietējiem, ģimenēm un skolām, baznīcām un draudzēm, kristiešu vienību un dvēseļu ganiem. Kaut Dievs uzklausītu šos lūgumus un dāvātu to augļus! Tika lūgta arī svētība tēva Rufusa kalpojumam.

Rekolekcijās pārliecinājāmies, ka Dievam nekas nav neiespējams, ka Viņš ir vislabākais Ārsts, vienīgais visas cilvēka būtības Dziednieks. Pieredzētie brīnumi katram no mums ir droša zīme, ka Jēzus Kristus vienmēr uzvar. Viņš ir augšāmcēlies, Viņš ir dzīvs! Un Viņš pilda savu solījumu: “Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā” (Jņ. 10,10).

Genovefa KALVIŠA