Kāpēc tik daudzi mūsdienās sirgst ar depresiju? Uz ielas sastapto cilvēku sejās neredzam prieku. Mēs raizējamies, baiļojamies par tik daudzām lietām. Un no kurienes šī agresivitāte, šis naids, ļaunums — mūsos un mūsu bērnos? Cik šķirto laulību, likteņa varā atstāto bērnu! Kaimiņu dzīvoklī mirst cilvēks, bet mēs to nezinām...
Cēloņus šīm un citām problēmām Krāslavas draudzes katoļticīgajiem 8. martā palīdzēja meklēt Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcas kustības “Pro Sanctitate” (“Par svētumu”) dalībnieki, kuri pēc prāvesta E. Voroņecka ielūguma jau otro reizi pēdējā gada laikā kopā ar mums lūdzās Euharistiskā Jēzus klātbūtnē.
Vissvētākā Sakramenta adorācijas meditatīvā ievadstunda mudināja klātesošos apcerēt, cik daudz mūsos ir spēka ikdienas krusta nešanā, ar ko piepildītas mūsu dvēseles, cik tajās ir mīlestības.
“Jēzu, es Tevi pielūdzu kā mūžīgo, bezgalīgo Mīlestību.”. “Jēzu, es Tev ticu, jo Tava Mīlestība ir darījusi to, ka Tu esi šeit klāt-esošs.” Sirsnīgie dziedājumi mijās ar Svēto Rakstu lasījumiem, lūgšanas — ar apcerēm, pārdomām par Jēzus ciešanām, Viņa bezgalīgo mīlestību. Mūsu Labajam Ganam rūp katra nomaldījusies avs. Viņš gaida, lai mēs atgrieztos, nāktu pie Dzīvā Ūdens Avota.
“Kungs, piedod man! Tavā krusta nāvē ir daļa manas vainas. Kad Tu būsi augšāmcēlies, gribu būt ar Tevi. Tāpēc šobrīd gribu lūgt spēku, lai nožēlotu un gandarītu par saviem grēkiem. Marija, palīdzi man atgriezties Tēva mājās!”
Grēku nožēla bija galvenā tēma Žēlsirdības kronīša, Rožukroņa un Krustaceļa lūgšanas apcerēs. Katrs no Rožukroņa Sāpju daļas noslēpumiem bija veltīts kādai no piecām Gandarīšanas sakramenta sastāvdaļām, bet Krustaceļa stacijās pārdomājām grēkus pret kādu no Dieva baušļiem.
Vesperēs un sv. Misē lūdzāmies par draudzi, lai Lieldienas atnestu Dieva gaismu dvēselēs, lai Dievs iedegtu mīlestības liesmu mūsu sirdīs.
Šī Vissvētākā Sakramenta adorācijas pēcpusdiena, kā arī Lielā Gavēņa rekolekcijas 14. un 15. martā palīdzēja Krāslavas ticīgajiem sagatavot savas sirdis Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.
Genovefa KALVIŠA
