Dieva mīlestības svētki

Kunga Debeskāpšana ir visa Kristus pestīšanas darba vainagojums. Jēzus kā Dieva Dēls atgriežas pie sava Tēva, kur ir bijis kopš mūžības. Šie svētki atgādina, ka arī mūsu dzīves mērķis ir Debesis.

Svētā Gara atnākšana ir visu Lieldienu notikumu kulminācija. Svētais Gars ir Dieva dāvana, patiess Dievs, Dēla Gars, kuru Tēvs mums ir sūtījis. Atnāca Gars, lai dzimtu Baznīca, lai tā tiktu svētdarīta, lai mūs apvienotu, darītu mūsu sirdis līdzīgas Jēzus svētajai, miera pilnajai un pazemīgajai Sirdij. “Jo mēs viena Gara visi” (I Kor 12, 13).

Vasarsvētku dienā pilnībā atklājas Svētā Trīsvienība — viens Dievs trijās personās. Vissvētā Trīsvienība ir visu žēlastību pirmavots, tā ir visas kristīgās dzīves pamats un mērķis. Austrumu Baznīca, uzsverot šo lielo noslēpumu, Lieldienas noslēdz ar Vissvētās Trīsvienības svētkiem (šogad 12. jūnijā). Katoļi un luterticīgie tos svin nedēļu pēc Vasarsvētkiem (šogad 19. jūnijā). Šos svētkus iedibināja pāvests Jānis XXII 1334. gadā.

Katoļu Baznīcā Trīsvienīgā Dieva klātbūtnē ieved citi nozīmīgi svētki — Kristus Vs. Miesas un Asiņu (Vissvētā Sakramenta) svētki (šogad 23. jūnijā). Tos iedibināja pāvests Urbāns IV 1264. gadā. Šajā dienā tiek rīkotas svinīgās euharistiskās procesijas, — gan baznīcās, gan pilsētu ielās, simbolizējot Kristus triumfu pasaulē.

Katoļu Baznīca aicina jūnijā īpaši godināt Vissvēto Jēzus Sirdi. Runāt par Jēzus Sirdi nozīmē runāt par dievišķu Mīlestību, kas ir Svētais Gars. Pāvests Pijs XII ir teicis, ka Vs. Jēzus Sirds godināšana ir mīlestības kults, kurā mēs svinam mūsu Pestītāja mīlestības uzvaru.

“Lūk, Sirds, kura tā mīlēja cilvēkus, kura ir pilnīgi sevi atdevusi, lai apliecinātu savu mīlestību,” 1675. gadā Jēzus saka māsai Margaritai Marijai Alakokai, atklājot savas caurdurtās Sirds noslēpumu un aicinot vienu nedēļu pēc Vs. Sakramenta dienas svinēt īpašus svētkus savas žēlsirdīgās Sirds godam (šogad 1. jūlijā). Šī atklāsme bija iesākums Jēzus Sirds godināšanai katra mēneša pirmajā piektdienā.

Vēršot savu skatu uz Kristus Sirdi, Baznīca īpašā veidā atklāj Dieva bezgalīgo žēlsirdību.

* Latvijā par mūsu dzīvu godbijību uz Vissvēto Trīsvienību, Svēto Garu, Vissvēto Sakramentu, Pestītāja Sirdi, kā arī uz svētajiem Jāni Kristītāju, Pēteri, Pāvilu, Antonu liecina Dieva un Viņa svēto godam veltītās daudzās baznīcas un dievnamos atrodamie altāri.

Vissvētākajai Trīsvienībai mūsu zemē ir veltītas 16 katoļu baznīcas (t. sk. Rēzeknes-Aglonas diecēzē 10, Krāslavas dekanātā — Balbinovas, Dagdas dekanātā — Dagdas un Landskoronas); Svētajam Garam — piecas baznīcas; Vissvētā Sakramenta godam — trīs baznīcas; Vissvētajai Jēzus Sirdij — 11 baznīcas (t. sk. Rēzeknes-Aglonas diecēzē — 8); svētajam Jānim Kristītājam — 18 (t. s. Rēzeknes- Aglonas diecēzē — 11, Dagdas dekanātā — Andzeļmuižas, Krāslavas dekanātā — Indricas, Aglonas dekanātā — Rageļu); sv. Antona godam — septiņas (t. sk. Rēzeknes-Aglonas diecēzē — trīs, Krāslavas dekanātā — Skaistas); sv. apustuļu Pētera un Pāvila — 7 (t. sk. Rēzeknes-Aglonas diecēzē - 4); sv. Pētera — 4 baznīcas.