Mīlēsim un lūgsimies rožukroni!

Rožukronis ir īss Evaņģēlija kopsavilkums, un tas to paceļ pāri citām lūgšanām. 2002. gada oktobrī, izsludinot Rožukroņa gadu, svētīgais pāvests Jānis Pāvils II savā Apustuliskajā vēstulē “Rosarium Virginis Mariae” uzsvēra, ka šīs iniciatīvas nepieciešamība, pirmkārt, skar steidzamu vajadzību stāties pretim zināmai krīzei, kāda skāruši šo lūgšanu un kurai draud nepamatota tās vērtības samazināšana, tāpēc tā reti tiek ieteikta jaunajai paaudzei.

Pagājuši desmit gadi. Uzsākot Rožukroņa mēnesi, ar tikpat lielām bažām joprojām nākas secināt: krīze attiecībā uz rožukroņa lūgšanu, it īpaši ģimenēs, bērnu un jauniešu vidū, diemžēl padziļinās. Gribēju atrast kādu ģimeni vai jaunieti, kas katru dienu lūdzas rožukroni, taču man tas neizdevās. Paldies Dievam, ka kaut nedaudzās dievbijīgās ģimenēs bērni vispār mājās lūdzas, dažreiz arī rožukroni. Bet daudzbērnu Podjavu ģimene regulāri pulcējas uz kopīgām vakara lūgšanām, un, neskatoties uz laika deficītu, lūdzas arī vienu rožukroņa noslēpumu jeb desmit “Es sveicināta, Marija...”

Manā bērnībā ik dienas ņemt rokās rožukroņa krelles bija ierasta lieta. Varbūt tāpēc to dienu bērni arī vecumdienās turpina šo svētīgo tradīciju. Diemžēl vecmāmiņas lūdzas vienatnē, neiesaistot mazbērnus. Bet tas būtu tik svētīgi. Arī šodien, kad cilvēce slimo ar neticību, patmīlību, netikumību un sacelšanos pret Dievu, kad ģimenes dzīve ir visvairāk apdraudēta, visietekmīgākais garīgais līdzeklis un spēcīgākais aizstāvis pret elles spēkiem joprojām ir svētais rožukronis. Ar to var pārvarēt visas briesmas, kā to apsolījusi Fatimas Dievmāte. Kāpēc tad mēs to negribam atzīt? Droši vien savas vājās ticības, sava kūtruma dēļ.

Viena no 1917. gada Fatimas ganiņiem Lūcija, kura visu savu dzīvi dedzīgi pildīja Dievmātes aicinājumu, ir teikusi: “Nav nevienas garīgās, materiālās, valsts vai starpvalstu problēmas, kuru nevarētu atrisināt ar rožukroņa un mūsu upuru palīdzību. Lūdzoties ar mīlestību un dievbijību, tas iepriecinās Mariju, noslaukot daudz asaru no Viņas Bezvainīgās Sirds.”

Svētīgais Jānis Pāvils II savulaik atgādināja, ka, pateicoties kopīgajai rožukroņa lūgšanai, ģimenes būs vairāk saliedētas, drošas un uzticīgas Evaņģēlijam. Rožukronis vienos sirdis, no jauna iekurs ģimenes pavardu, nostiprinās mūsu cerību, dos spēku dzīves grūtās un sāpīgās situācijās. Bet Rožukroņa Karaliene palīdzēs mums saņemt no sava Dēla visas mūsu pestīšanai nepieciešamās žēlastības. Vairāku gadu simteņu gaitā bijis milzums liecību, kas pierāda, ka rožukronis ir viens no iedarbīgākiem un spēcīgākiem ieročiem cīņa pret ļaunumu. Un oktobris — Rožukroņa mēnesis, kas ievada arī Ticības gadu, ir vispiemērotākais laiks uzsākt ciešāku draudzību ar Jaunavu Mariju, steigties pie Rožukroņa Karalienes un lūgt Viņas palīdzību briesmu novēršanai.

“Ja vēlaties mieru savās sirdīs, savās mājās un dzimtenē, tad ik vakarus pilcējieties kopā ar un skaitiet rožukroni,” ir sacījis Svētais tēvs Pijs XI. Atsauksimies šim aicinājumam. Mīlēsim rožukroni!