Ticības gada inaugurācija

Ticības gada inaugurācijas svinību laikā 11. oktobrī teica Benedikts XVI. Svētā Pētera laukumā klātesoši bija Konstantinopoles pareizticīgo patriarhs Bartolomejs I, anglikāņu kopienas vadītājs Kenterbijas arhibīskaps Rolands Viljamss, kā arī Austrumu Baznīcas katoļu patriarhi un bīskapu konferenču pārstāvji, tostarp Rīgas arhibīskaps — metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Pāvests sirsnīgi apsveica 14 Vatikāna II koncila tēvus, kuri, neraugoties uz cienījamo vecumu, ir ieradušies Romā.
Ticības gada inaugurācijas ceremonija bija piesātināta ar daudziem simboliem: procesiju, kas atgādināja pirms 50 gadiem koncila tēvu procesiju uz Sv. Pētera baziliku; Dieva Vārda pagodināšanu, kas atsauca atmiņā nozīmīgu brīdi, kad koncila laikā Svētie Raksti tika nesti procesijā un novietoti sanāksmes centrā; koncila beigu vēstījuma un Katoliskās Baznīcas katehisma pasniegšana. “Visas šīs zīmes mudina no jauna atklāt Vatikāna II koncila garu un mācības aktualitāti, lai dedzīgi sludinātu Kristu katram cilvēkam un visām tautām,” — teica pāvests.

Uzrunas turpinājumā Benedikts XVI skaidroja, ka Ticības gads ir tieši saistīts ar Baznīcas pēdējos 50 gados veikto ceļu no Vatikāna II koncila caur Dieva kalpa Pāvila VI izsludināto Ticības gadu līdz kristietības lielajai jubilejai, kurā svētīgais Jānis Pāvils II aicināja cilvēci atgriezties pie Jēzus Kristus. Abus pāvestus vieno dziļa ticība un apņēmība sludināt Kristu, kas ir ticības, kosmosa un vēstures centrs. Kristietis tic Dievam caur Jēzu Kristu, kas atklāj Tēva seju.

“Kunga Gars ir pār Mani, jo Viņš ir Mani svaidījis sludināt nabagiem prieka vēsti” (Lk 4,18), tā raksta sv. Lūka. Kristus misija turpinās šajā laikā cauri gadsimtiem un visos kontinentos. Tā ir kustība, kas iziet no Tēva un Svētā Gara spēkā izplata prieka vēsti nabagiem. Baznīca ir pirmais un svarīgākais līdzeklis Kristus misijā.

Lai gan koncils tieši nerunāja par ticību, taču to pieminēja katrā dokumentā, atzīstot tās vienreizējo nozīmīgumu. Atklājot Vatikāna II koncilu, svētīgais Jānis XXIII teica: “Koncila uzdevums ir sargāt ticības depozītu. Mēs nediskutēsim par ticības doktrīnu, jo tam nav vajadzīgs koncils. Mūsu uzdevums ir šo nemainīgo un drošo mācību padziļināt un nodot tālāk mūsdienu cilvēkam saprotamā veidā.”

Šodien Baznīca mums piedāvā Ticības gadu un jauno evaņģelizāciju, tad to nedara, lai atzīmētu kāda notikuma gadadienu, bet gan tādēļ, lai atgādinātu, ka tas ir vēl aktuālāks nekā pirms 50 gadiem. Atbilde uz to ir tāda pati, kādu deva pāvesti un koncila tēvi un kas ir ietverta koncila dokumentos.

Pāvests uzsvēra, ka nesen izveidotās pontifikālās padomes mērķis ir veicināt jauno evaņģelizāciju. Pēdējos gadu desmitos ir radušies daudzi garīgie tuksneši. Šodien tos redzam ik uz soļa. Lēnām izplatās tukšums, taču, balstoties uz garīgā tuksneša pieredzi, mēs varam no jauna atklāt ticības prieku un tās dziļo nozīmi mūsu dzīvē. Mūsdienu pasaulē pastāv daudzas zīmes, kas liecina par cilvēka ilgām pēc Dieva. Bieži vien tās tiek paustas slēptā un pat negatīvā veidā. Tuksnesī ir vajadzīgi ticīgi cilvēki, kuri ar savas dzīves piemēru rāda citiem ceļu uz apsolīto zemi, dāvājot tiem cerību. Dzīva ticība atver sirdis Dieva valstībai, kas atbrīvo mūs no pesimisma.

Šodien vairāk kā jebkad evaņģelizācija nozīmē liecināt par jaunu dzīvi, liecināt par Dieva pārveidotu dzīvi, tā uzsvēra Benedikts XVI. Norādot uz svētceļojuma svarīgo nozīmi, pāvests aicināja raudzīties uz Ticības gadu kā uz svētceļojumu pa mūsdienu pasaules tuksnesi, balstoties uz Evaņģēliju un Baznīcas ticību.
(Pēc Vatikāna radio raidījuma materiāliem)

* * *

11. oktobrī arī Latvijas bīskapi savās diecēzēs atklāja Ticības gadu, kurš ilgs līdz 2013. gada 24. novembrim, Kristus Karaļa svētkiem. Rēzeknes - Aglonas diecēzes priesteri šajā ceturtdienā pulcējās Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, lai kopā ar savu bīskapu Jāni Buli celebrētu šim notikumam veltīto svinīgo Svēto Misi.
Gan sprediķī, gan šajā dienā notikušajā priesteru konferencē Latgales garīgais vadītājs uzsvēra, ka Ticības gadā esam aicināti pārdomāt ticības būtību, to atjaunot un saskatīt ticības dziļāko vērtību.

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA