Pāvesta lūgšanu nodomi novembrī

Vispārējais: “Lai bīskapi, priesteri un visi, kas kalpo Evaņģēlijam, drosmīgi liecina par uzticību krustā sistajam un augšāmceltajam Kristum!”

Misionārais: “Lai baznīca, svētceļniece šeit, virs zemes, spīd savā spožumā kā gaisma tautām!”
“Ticības gada” logo koncepcija: burājoša laiva grafiski nelielos viļņos simbolizē Baznīcu. Laivas galvenos masts ir krusts, pie kura turas buras, veidotas dinamiskā kristus trigrammas (IHS) kompozīcijā. Buru fonā ir saule, kas apvienota ar trigrammu un ir attiecināma uz Euharistiju.

Nominācijas

Asūnes un Pustiņas draudzes prāvests Pāvils Raciņš ir pārcelts kalpošanai uz Naujienes (Jezupovas) un Spruktu draudzēm. Asūnes un Pustiņas draudzes ticīgos turpmāk aprūpēs prāvests Pāvils Turonoks.

Aglonas bazilikas, Bērzgales, Peipiņu un Raģeļu draudzes vikārs Juris Zarāns tagad ir Līvānu dekāna — prāvesta palīgs, bet vikārs Guntars Skutelis devies mācīties uz Venēciju Itālijā. Aglonā par vikāriem kalpo jaunie priesteri Bernards Vagalis un Andžejs Lapinskis.

Kāpēc ticēt?

Kustība “Pro Sanctitate” aicina tevi Sv. Ludvika baznīcā Krāslavā uz pārdomām par šādām tēmām:
10. novembrī — “Pestītājs Jēzus ir mūsu brālis.”
8. decembrī — “Svētais Gars ir mīlestības gars.”
9. februārī — “Baznīca ir Tēva ģimene. Ikviens ir aicināts uz mīlestības pilnību.”
2. martā — “Marija ir mūsu Māte un paraugs.”
6. aprīlī — “Svētie ir mūsu draugi.”
Plkst. 16.00 tikšanās ar jauniešiem (draudzes telpās);
plkst. 17.00 — Adorācija;
plkst. 18.00 — Sv. Mise.

Visi esat mīļi gaidīti!

Saviļnojošs svētceļojums uz Andrupeni

Oktobra vidū mani negaidīti apciemoja Janīna Dubro no Indras. 84 gadus vecā dievbijīgā sirmgalve lūdza, lai es uzrakstu par kādu saviļņojušu svētceļojumu. 7. oktobrī Balbinovas draudzes 15 pārstāvji apmeklēja sava novadnieka prāvesta Mihaila Sivicka vadīto Andrupenes draudzi, kur notika Rožukroņa Karalienes svētku atlaidas. Šis brauciens varēja notikt, pateicoties pagasta pārvaldnieces sapratnei un atbalstam. Janīnas kundze visas grupas vārdā izteica sirsnīgu pateicību Ērikai Gabrusānei par iedalīto autobusu.

Vairākums brauciena dalībnieku Andrupenes Vissvētākās Jaunavas Marijas - Skapulāra Karalienes baznīcā bija pirmoreiz, tāpēc visu rūpīgi apskatīja, izpētīja. Ciemiņus sevišķi iespaidoja tas, ar kādu dievbijību “prāvestiņš” vadījis Svēto Misi, kādu skaistu sprediķi teicis, cik silti apsveicis savas dzimtās puses ļaudis, cik skanīgi dziedājis koris. Arī Euharistiskā procesija apkārt dievnamam bijusi kaut gan neliela, bet krāšņa.

Priecīgu, emocionālu pārdzīvojumu Andrupenē bijis daudz. “Es biju aizkustināta līdz asarām, kad prāvests katram no mums pasniedza no Itālijas atvestos, paša pāvesta dāvinātos rožukroņus,” stāsta mana viešņa, notraucot no vaiga atmiņu izsaukto prieka asaru.

“Es paziņu Miķelīti no mazām dienām. Cik gudrs, apdāvināts viņš bija! Nav brīnums, ka tik jaunos gados kļuva par Baznīcas doktoru.” Taču doktora grāds netraucējot prāvestam palikt tikpat vienkāršam un sirsnīgam, kā līdz šim. Par to liecinājis arī tas, cik viesmīlīgi viņš pavadīja savus novadniekus uz autobusu un cik sirsnīgi atvadījās.

Janīnas kundze ir pārliecināta, ka šis svētceļojums uz Andrupenes baznīcu dos bagātīgus Dieva žēlastību augļus.

Sagatavoja Genovefa KALVIŠA