Sākas Lielais gavēnis

Gavēnis, atturēšanās no barības reliģiskā iemesla dēļ, bija populārs jau Vecajā Derībā. “Izraeļa bērni” gavēja par atbrīvošanu (I Sam 7,6), sēru laikā (I Ķēn 21,9), gandarīšanas dienā (Lev 16, 29-34) u.c. Jēzus pats gavēja (Mt 4, 1-11) un ieteica to darīt arī citiem (Mk 9,28). Baznīca allaž aicināja ticīgos pievienot gavēni lūgšanām, lai atdarinātu Kristu, kurš labprātīgi uzņēmās ciest, un tādējādi gandarītu par grēkiem.

Mūsdienās gavēnis ir ne tikai atteikšanās no noteikta veida ēdieniem, bet, galvenokārt, atturēšanās no izpriecām, baudām, netikumiem, grēkiem. Baznīcas tēvi ir teikuši: “Mēs neesam miesas slepkavas, bet gan grēka slepkavas.”

Ticīgie gavēņa laikā tiek aicināti uz piedošanu, samierināšanos un izlīgšanu ar Dievu un tuvākiem, mīlestībā daloties ar otru savā laikā, garīgajos un materiālajos labumos.

Austrumu Baznīcā (pareizticīgo, vecticībnieku) līdz šodiendienai gandrīz pilnībā saglabājušies pirmkristiešu gavēņa ievērošanas stingrie noteikumi. Lielais gavēnis viņiem ir galvenais no četriem daudzdienu liturģiskajiem gavēņiem. Tāpat kā Uspenskas gavēnis, tas ir stingrais gavēnis, kad arī svētdienās, izņemot Dievmātes Pasludināšanas un Kunga ienākšanas Jeruzalemē svētkus, ēdienā nav atļauts lietot zivis.

Piedošanas svētdienā pēc īpašā dievkalpojuma pareizticīgo un vecticībnieku baznīcās garīdznieki un draudzes locekļi lūdz cits citam piedošanu, lai Lielo gavēni uzsāktu ar tīru dvēseli. Pirmā un pēdējā jeb Ciešanu nedēļa pēc senās tradīcijas Austrumu Baznīcā ir īpaši dedzīgu lūgšanu un gavēšanas noteikumu ievērošanas laiks. Tie, kam ir iespēja, pirmajās divās gavēņa dienās un Lielajā piektdienā tiek aicināti pilnīgi atturēties no barības.

Rietumu Baznīcā (katoļu, protestantu) Pelnu dienā, saņemot uz galvas šķipsniņu pelnu, ticīgie uzklausa atgādinājumu: “Atceries, cilvēk, ka esi puteklis un par putekli pārvērtīsies.” Baznīcas tēvi bieži uzsver pazemības un skaidras sirds nepieciešamību gavējot, aicina šajā īpašajā Dieva žēlastības laikā uz piedošanu, samierināšanos un izlīgšanu.

Katoļu Baznīcā Svētais tēvs pirms Lielā gavēņa tradicionāli pieņem vēstījumu ticīgajiem. Vēstījumā 2014. gada gavēnī pāvests Francisks piedāvā pārdomām tēmu, kas smelta no sv. Pāvila vārdiem: “Viņš kļuva nabags, lai mēs viņa nabadzībā kļūtu bagāti” (2 Kor 8,9). Vēstījumā izteikts pamudinājums uz nabadzīgu dzīvi evaņģēliskā nozīmē. Tajā uzsvērts, ka “Dievs sevi atklāj nevis caur šīs pasaules varenību un bagātību, bet caur vājumu un nabadzību”, “lai mēs viņa nabadzībā kļūtu bagāti.”

Jēzus kāpj Jordānas ūdeņos un liek Jānim Kristītājam viņu kristīt, lai būtu cilvēku vidū un uzņemtos uz sevi mūsu grēkus. Viņš mīl mūs kā Labais Samarietis, kurš pienāk pie ceļa malā pusdzīva atstāta cilvēka... Te ir runa par Dieva mīlestības, Iemiesošanās un Krusta loģiku. Kad Jēzus aicina mūs nest Viņa “nastu, kas ir viegla”, Viņš aicina mūs bagātināties šajā “bagātajā nabadzībā” un šajā “nabadzīgajā bagātībā”, kas pieder Viņam.

Pāvests Francisks uzsver, ka vienīgā īstā nabadzība ir tā, ka nedzīvojam kā Dieva bērni un Kristus brāļi.

Svētais tēvs vēstījumā iztirzā tādus nabadzības veidus kā materiālais, morālais un garīgais trūkums. Mūsdienu laicīgajā pasaulē vara, greznība un nauda kļūst par elkiem, par prioritāti pār nepieciešamību pēc bagātību taisnīgas sadales. Ne mazāka problēma ir morālais trūkums, kad cilvēks kļūst par netikumu un grēku vergu, kā arī garīgais trūkums, kas skar mūs tad, kad attālināmies no Dieva un noraidām Viņa mīlestību.

Mīlot un palīdzot nabagiem, mēs mīlam un kalpojam pašam Kristum. Vienīgi Dievs var mūs patiesi izglābt un atbrīvot.
Vēstījumā atgādināts: “Lielais gavēnis ir labvēlīgs laiks tam, lai mēs sevi iztukšotu, un būtu labi, ka mēs sev pajautātu, no kā varam atteikties, lai palīdzētu citiem un savā nabadzībā citus bagātinātu.” Pāvests Francisks vēstījumu noslēdz ar šādiem vārdiem: “Es lūdzu jūs lūgties arī par mani. Lai Kungs jūs svētī un lai Vissvētākā Jaunava Marija jūs sargā!”

Genovefa KALVIŠA