I Ved mūs pie Dieva, ak Marija!

Slimnieki un cietēji - lielākais Baznīcas dārgums
To 11. augustā, slimniekiem veltītās Sv. Mises ievadā, akcentēja Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Arī sprediķī Latgales augstākais garīgais vadītājs uzsvēra, ka slimniekiem jābūt pateicīgiem Dievam par iespēju ciest kopā ar Jēzu un tādējādi sekmēt Baznīcas attīstību, atgriezt cilvēkus pie Dieva. Dievs stiprina, palīdz mums kritiskos brīžos, dod pacietību, izturību, kādu arī dziedina, jo Viņam viss ir iespējams. Mums tikai jālūdz šī palīdzība no mūsu Pestītāja, no Dievmātes.
Bīskaps atgādināja, ka daudzi mūsu brāļi un māsas nespēj saviem spēkiem satikt Jēzu dievnamā. Bieži vien viņi nespēj pat parunāt, ir paralizēti. Viņiem nepieciešama pastāvīga aprūpe, citu cilvēku palīdzība, mīlestība, līdzjūtība. Vajadzīgs blakus cilvēks, kurš paēdinās, nomazgās, citādi aprūpēs, kurš kopā ar viņiem un bieži viņu vietā lūgsies. Šie slimnieki ir cerības liecinieki, viņi nemitīgi piedzīvo kārdinājumus, kāds vēlas ar eitanāzijas palīdzību atbrīvoties no ciešanām. Daudzi šādā veidā arī aiziet no dzīves, atsakās no mūžības. Tas ir briesmīgi - ciest šeit un turpināt ciest mūžībā, jo pārkāpa Dieva bausli “Tev nebūs nokaut!”.
Ar nožēlu J. Bulis secināja, ka mūsdienu pasaule viltīgi sagrauj cerību uz dzīvi debesu valstībā. Caur ciešanām Dievs ieved cilvēku laimes un prieka vietā, vien vajadzīga ticība, cerība, izturība līdz galam. Nevis ar kurnēšanu, bet ar cerību vajag nodzīvot līdz galam. Ja mēs lūdzamies, Dievs neatstāj mūs vienus. Ja mēs saucam uz Kungu, Viņš mums dāvā Vissvētākās Jaunavas Marijas palīdzību un aizbildnību. Viņa taču ir Slimnieku veselība, Noskumušo iepriecinātāja, Kristīgo palīdzība, mūsu cerība. Dievmāte netika pasargāta no sāpju kausa, ko Viņai bija jāizdzer Golgātas kalnā. Taču Viņa ir blakus cietējiem, slimniekiem un rāda, ka mūsu cerība un spēks ir Jēzū Kristū. Ļoti svarīgi ir būt ticīgam cilvēkam.
Bīskaps aicināja klātesošos un Latgales radio klausītājus vairot savu ticību ar lūgšanām, pacietīgi panesot savas sāpes un ciešanas, kā arī iekļaut savās lūgšanās ikvienu slimnieku, kas nespēj samierināties ar savu veselības stāvokli.
Sv. Mises dalībnieki lūdza palīdzību mūsu slimajiem brāļiem un māsām, lūdza Dievu bagātīgi apdāvināt visus cietējus ar veselību un savu svētību. Dievkalpojums noslēdzas ar litāniju Vs. Jaunavas Marijas godam un trīskāršu svētību - ar Vissvētāko Sakramentu, svētīto ūdeni un caur priesteru roku uzlikšanu.

Ģimenēm vajadzīga dievišķā gaisma
12. augustā, ģimenēm veltītās dienas Sv. Mises ievadā, bīskaps Jānis Bulis uzsvēra, ka mūsdienu ģimenēs valda daudz skumju, raižu, pārdzīvojumu, ir daudz nelabvēlīgo ģimeņu. Lai no tā izvairītos, nepieciešams tuvināties Dievam, kurš ar savu gaismu izgaismos cilvēka prātu, sirdi, dzīves ceļu, ļaus saprast, kas jādara, lai mūsu ģimenes būtu laimīgas, Dieva svētītas. Tāpēc ir vajadzīga individuāla saruna ar Dievu, vajadzīga ikdienas lūgšana, kā to darīja mūsu senči, kad ģimene kopā lūdzās rītā un, it īpaši, vakarā, svētdienās devās uz baznīcu, lai piedalītos Sv. Misē. Un viņi saņēma no augšas, no sava Tēva Radītāja svētību un palīdzību katrai dienai. Lūk, visu lietu risinājums - būt kopā ar Dievu, teica bīskaps.
Sprediķī Ekselence runāja par gaismas nozīmi cilvēka dzīvē - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dievs pazemojās un kļuva par cilvēku. Mums grūti saprast tik lielas Dieva mīlestības brīnumu.
Svētais evaņģēlists Jānis ir nosaucis Dievu par gaismu, kas spīd tumsā un ko tumsa nespēj nomākt. Tāpat kā elektroenerģijas trūkums paralizē cilvēka dzīvi, mums vajadzīga dievišķā gaisma, lai mēs nenomirtu garīgi, lai nestaigātu tumsā. Dievs izgaismo grēka tumsu mūsu dzīves ceļā, ļauj smelties spēku no šīs gaismas.
Kādēļ mēs, kristieši, kas uzskatām sevi par Gaismas bērniem, dzīvē bieži vien izvēlamies grēka tumsu? Kādēļ nav mīlestības vīra un sievas starpā, kāpēc tik daudz šķiršanos, ievainotu bērnu siržu? Ar skumjām bīskaps secināja, ka ar grēka tumsas aptraipītu dvēseli cilvēks atrodas bieži vien ļoti ilgi, tā vietā, lai nekavējoties dotos pie biktskrēsla, lai miers un saticība atkal atgrieztos ģimenē. Vajadzīgi svētie sakramenti, Dieva Vārds, Sv. Mises upuris, lūgšana, un mēs varēsim novērst krīzi, kas pašlaik ir mūsu ģimeņu garīgajā dzīvē.
Atjaunoties garīgi, stiprināt ģimenes pamatus - vai mēs to gribam? Dievs ir gatavs palīdzēt. Uz šo jautājumu katram jāatbild savas sirdsapziņas, Dieva priekšā. Kādu es gribu redzēt savu ģimeni - Dieva svētītu, čaklu, darbīgu, ticīgu, vai arī ģimeni, kas pastāvīgi atrodas krīzes tumsā? Ar šiem jautājumiem pie klātesošajiem vērsās bīskaps. Savu svētrunu viņš noslēdza ar aicinājumu un vēlējumu: “Nāciet pie Kristus! Viņš jūs apskaus, svētīs jūsu bērnus, atjaunos cerību. Un mūsu ģimenes būs stipras, Dieva svētītas. Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Aglonas Dievmāte, palīdze jums visiem!”
Šīs dienas visaizkustinošākais brīdis bija laulības solījumu atjaunošana. Laulātie pāri, daudzi kopā ar bērniem, bazilikas vidū sadevās rokās un vēlreiz solīja būt kopā priekos un bēdās, “līdz nāve mūs šķirs.” Visi klātesošie sirsnīgi lūdza no Dieva svētību ģimenēm, lai Kungs apveltī tās ar savu mieru. “Ko Dievs savienojis, cilvēkiem nebūs šķirt!” Arī šis dievkalpojums noslēdzās ar Vs. Sakramenta un svētītā ūdens svētīšanu.

Turpinājums sekos.

Genovefa KALVIŠA
Laikraksts "Ezerzeme" Nr. 62 (18.08.2015.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.