Krāslavā dzimusi jauna draudze

Svinīgajā pasākumā uz sarunu aicināju LBDS bīskapu.

Krāslavā ir dzimusi baptistu draudze. Ko Jūs novēlat jaunajai draudzei un krāslaviešiem?

Kaspar Šterns: “Man ir liels prieks, ka Krāslavā ir izveidojusies jauna draudze. Ir prieks, ka šajā draudzē ir brīnišķīgs mācītājs Vjačeslavs Istratijs, kas kopā ar ģimeni šeit ļoti uzticīgi un pašaizliedzīgi kalpo. Novēlu, lai Krāslavas draudzei ir ne vien brīnišķīgs un jauks sākums, bet vēl labāks un svētīgāks ir turpinājums iesāktajam darbam. Lai caur praktisko darbu, caur iedrošinājuma vārdu, var pieskarties ikvienam cilvēkam šajā pilsētā. Lai Krāslavā tiktu uzrunāti gan bērni un jaunieši, gan ģimenes, gan sirmgalvji, dažādu profesiju un amatu cilvēki, lai šī draudze ir redzama. Lai tā nav izolēta, lai nav tā, ka draudze domā tikai par savām vajadzībām, lai tā ir kā gaisma, kas staro un dod cilvēkiem cerību. Es ticu un es ceru, ka jaunā draudze būs pievienotā vērtība Krāslavai. Mēs ticam tam, ka cilvēkus izmaina ne materiālais stāvoklis, ne augstie amati, kuros labi maksā. Cilvēku izmaina tas, kāds ir viņa sirds stāvoklis, kāda ir viņa attieksme pret cilvēkiem, pret pilsētu, pret valsti. Draudzei ir jābūt tai vietai, kas šo attieksmi veido, rada un maina. Ja mums būs kvalitatīva, laba draudze, mums būs labas ģimenes, mums pilsētā būs lieliski darbinieki, ierēdņi, kas būs pašaizliedzīgi, kas rūpēsies un kalpos līdzcilvēkiem. Tas ir mans novēlējums Krāslavas baptistu draudzei".

Latgale vēsturiski nekad nav bijusi reliģiski daudzveidīga, bet gan katoļticīgo zeme. Cilvēki ne reti baptistus pielīdzina sektantiem. Vai jaunajai draudzei izdosies lauzt stereotipus?

Kaspar Šterns:"Latgalē baptistu līdzdalība salīdzinoši nav tik liela kā citos Latvijas reģionos. Šobrīd Krāslavas draudze ir tikai viena no trim baptistu draudzēm Latgalē. Latvijā baptistu kustība ir vairāk nekā 160 gadus sena. Tai ir zināmas tradīcijas, kas izturējušas dažādas varas, arī komunistiskā režīma apspiešanas gadus. Viens no mūsu mērķiem ir mainīt priekšstatu, lauzt stereotipus par baptistiem. Jā, baptisti savā tradīcijā un izpausmē atšķiras no citām konfesijām, tāpat, kā katra konfesija ir atšķirīga. Bet šobrīd Latvijā vadības līmenī mums ir ļoti laba sadarbība. Man, kā bīskapam, ir ļoti labas attiecības un sadarbība ar Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, ar Latvijas luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu, tāpat arī esam kontaktā un apmeklējam kopīgus pasākumus ar pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolītu Aleksandru. Mēs esam sapratuši to, ka mums, visas Latvijas mērogā ir jāiet kopā. Mēs respektējam un cienām katra atšķirības, bet tajā pašā laikā ir jautājumi, kuros mēs esam ļoti vienoti. Tikai esot vienoti, mēs varam kopējās vērtības paust daudz skaļāk un būt daudz drosmīgāki. Nevis katrs atsevišķi mēģināt kaut ko panākt. Es domāju, ka tas ir svarīgi arī katrā pilsētā. Protams, ir pilsētas, kur vairāk ir pierasts pie vienas kultūras, pie vienas tradīcijas, pie vienas konfesijas, bet tilti ir jāveido. Tilti ir jāveido no abām pusēm – joprojām respektējot, joprojām cienot katras konfesijas baznīcas tradīcijas. Svarīgākais ir to darīt mīlot. Mīlot ikvienu cilvēku. Mācītāja Vjačeslava uzdevums būs mainīt stereotipus. Mīlot Dievu un cilvēkus, tilti tiks uzbūvēti. Domāju, ka stereotipi par baptistu sektantismu radās padomju varas gados, kad baptisti noslēdzās, lai aizsargātu savu ticību, savus principus un vērtības. Toreiz baptistu kustība bija salīdzinoši maza un noslēgta. Šobrīd situācija mainās. Cilvēki kļuvuši atvērtāki. Stereotipus var lauzt, ja mēs atveram vaļā durvis un nebrūkam virsū tiem, kas domā citādi. Esmu pārliecināts, ka šī draudze nav uzbrūkoša. Cilvēki ir jāmīl, ir jākalpo cilvēkiem un jārada uzticība. Kad kalpoju Ādažu draudzē, novada vadība sākumā izturējās ļoti piesardzīgi pret mūsu draudzi, bet redzot, ka viss ir kārtībā, ka esam atvērti, rīkojam pasākumus bērniem un ģimenēm, attieksme mainījās. Liels spēks ir nevis “kailās patiesības“ paušanā, bet iejūtībā un mīlestībā pret cilvēkiem. Varbūt tas izklausās banāli, bet tam ir milzīgs spēks. Bībelē Pāvila 1. vēstulē korintiešiem 13. nodaļā tiek runāts par mīlestību. Jēzus saka: “Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un, ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.” Tas ir draudzes galvenais uzdevums un tas nav viegli – mīlēt cilvēkus. Ieraudzīt to, ka aiz katra cilvēka ir stāsts. Ir tāds teiciens: “Jo vairāk mēs zinām, jo vieglāk ir piedot.” Dievs zina visu, tāpēc viņš piedod. Tā mēs varam lauzt šo stereotipu par baptistu sektantismu – ar atvērtību, līdzjūtību un mīlestību."

Krāslavas baptistu draudzē, Rīgas ielā 112, katru svētdienu notiek dievkalpojums ar svētdienskolu plkst. 15.00. Nedēļas vidū notiek Bībeles studija un kalpošana ģimenēm.

Iveta LEIKUMA