Restaurētās ikonas iesvētīšana Indricas baznīcā

img

22. septembrī Indricā Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcā tika iesvētīta atjaunotā Konstantinopoles Svētās Helēnas ikona. Pēc svētku mises mācītājs Genādijs Alferovs iesvētīja svētbildi, pēc tam draudzes locekļiem bija iespēja pieskarties atjaunotajai ikonai

Svinības noslēdzās ar nelielu garīgās mūzikas koncertu un ekskursiju pa baznīcu visiem interesentiem. Tādu gan nebija daudz, jo dievkalpojuma dalībnieki galvenokārt bija baznīcas draudzes locekļi, kuri par to daudz zināja.

Konstantinopoles svētā Helēna ir apbrīnojama likteņa sieviete. Zirgu stacijas priekšnieka meita, kas strādāja par kalponi, pēc likteņa gribas kļuva par Romas imperatori, būtiski ietekmējot aristokrātu Konstanciju Hloru, kurš vēlāk kļuva par Rietumu valdnieku. Jāsaka, ka Konstancijs pēc tam, kad sieva dzemdēja viņam mantinieku, nākamo imperatoru Konstantīnu, zaudēja interesi par sievu un pavisam drīz izšķīrās, politisko interešu dēļ apprecoties ar dižciltīgu sievieti. Helēna vairākus gadus dzīvoja tālu no pils, klusi un nemanāmi, audzinādama dēlu un gaidīdama labākus laikus. Tādi pienāca pavisam drīz. Tā tolaik bija, ka imperators varēja novēlēt troni vien vecākajam dēlam. Pēc Konstantīna iecelšanas mainījās arī Helēnas statuss. Pateicoties dēla centieniem, viņa tika pasludināta par valdošo imperatori un ieguva titulu “cēlsirdīgā sieviete”. Dēls mātei uzticēja valsts kasi, būdams pārliecināts, ka tikai viņa varēs rīkoties atbilstoši un godprātīgi. Zināms, ka tieši imperators Konstantīns izbeidza kristiešu vajāšanu Romas impērijā, kā arī pats pieņēma Kristu. Tieši sava dēla ietekmē Helēna kļuva par kristieti, ap to laiku viņai bija jau 60 gadi, visai cienījams vecums tiem laikiem. Neskatoties uz veselības problēmām, Helēna kļuva par ļoti aktīvu kristieti. Viņa daļu savas pils atdeva baznīcai, nežēloja naudu dāvanām un jaunās ticības sludinātāju atbalstam. Bet nozīmīgākais Konstantinopoles svētās Helēnas darbs ir viņas svētceļojums uz Palestīnu un senāko zināmo arheoloģisko izrakumu organizēšana. Jeruzalemē un tās apkārtnē ar imperatores centieniem tika atklātas svarīgākās kristietības relikvijas: krusts, uz kura tika sists Jēzus Kristus, Pestītāja ērkšķu vainags, zīme ar uzrakstu “INRI”, kas piestiprināta pie krusta. Turklāt tieši svētā Helēna Jeruzalemē nodibināja Dieva Svētā kapa pie Golgātas baznīcu, Kristus Piedzimšanas baziliku Betlēmē, kā arī templi Jēzus Kristus debesbraukšanas vietā Olīvu kalnā. Visas relikvijas tika sadalītas, daļa tika nosūtīta uz Romu, daļa atstāta tempļos Palestīnā. Konstantinopoles Helēna nomira 80 gadu vecumā, ko neapšaubāmi var uzskatīt par sava veida senās pasaules rekordu...

Atjaunotā Svētās Helēnas ikona, kas tagad rotās Jāņa Kristītāja Indricas baznīcu, ilgu laiku glabājās mācītāja mājā, tālāk no ļaunām acīm. Glabāšanas laikā svētbilde bija cietusi, tāpēc bija nepieciešama restaurācija. Šodien ikona izskatās lieliski. Svētā Helēna mūsu priekšā parādās imperatores veidolā: kronis, sermuļādas mantija. Pēc tradīcijas svētā tiek attēlota ar krustu rokās, viņa cieši tur vienu no nozīmīgākajām kristiešu relikvijām. Spriežot pēc gleznošanas veida, attēls tika radīts XVIII gadsimta pirmajā pusē, tajā pašā laikā, kad Konstantīns fon der Broels Plāters izvēlējās starp Indricu un Krāslavu: kuru padarīt par savu īpašumu centru? Tajā laikā, kad Indrica bija vairākas reizes lielāka par Krāslavu, kad mūsu pilsētā (drīzāk ciematā) nebija pastāvīga priestera, un koka baznīca, kas atradās Sv. Ludvika baznīcas vietā, bija daudz pieticīgāka nekā Indricas... Izvēle tika izdarīta par labu Krāslavai, visticamāk, tas bija nejauši. Taču šī nejaušība daudz ko mainīja. Tagad Svētā Jāņa Kristītāja baznīca atrodas Daugavas krastā, kā labāka laika pierādījums, ietver sevī trīssimt gadu senas garīgās vērtības, starp kurām ir īpašs dārgums ­ Konstantinopoles Svētās Helēnas attēls, “cēlsirdīgākās no sievietēm”, kas kalpoja Kristus ticībai...


Andrejs JAKUBOVSKIS