Visi zina, kas ir Mocarts. Tas ir stāsts par brīnumbērnu, kurš jau 4 gadu vecumā pārsteidza publiku ar savu izpildījuma meistarību un saviem radītajiem skaņdarbiem. Tas tā pārņēma publikas prātus, ka par citiem ģenialitātes stāstiem sabiedrība vienkārši neatceras. Taču pasaulē ir arī citi pārsteidzoši muzikālo talantu piemēri.
Nezin kāpēc pasaule ir iekārtota tā, ka izcilas spējas cilvēkam tiek dotas uz ļoti īsu laika sprīdi. Tā notika arī ar Džovanni Pergolezi, kurš nodzīvoja tikai 26 gadus, paspēdams radīt jaunu klasiskās mūzikas virzienu, jaunu žanru operā, kā arī papildināt baznīcas muzikālo mantojumu ar skaņdarbiem, kurus pat tādi komponisti kā Bahs un Bēthovens uzskatīja par sev nesasniedzamiem piemēriem. Kā jau tādos gadījumos mēdz būt, saglabājušos liecību par komponista personību ir ļoti maz.
Pergolezi ir dzimis Ezi pilsētiņā, ziņas par viņa ģimeni praktiski nav saglabājušās, ir zināms tikai tas, ka īstais komponista uzvārds bija Dragi… Nav zināms, kāpēc komponists sev izvēlējies šādu pseidonīmu. Bet, spriežot pēc tā, ka jau 10 gadu vecumā topošais muzikālais novators nokļuva nabadzīgo bērnu patversmē ar skaļu nosaukumu “Konservatorija”, Pergolezi nezināja, kas ir viņā vecāki, auga pie radiniekiem, par kuriem atcerēties nevēlējās.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 22 (17.03.2017.)
